Vispārībā
ar mani nevar neko sarunāt. Nevis tāpēc, ka ciets kā klints, bet ļodzīgs kā ūdenszāle, mainīgs kā vējiņš, nepastāvīgs kā rasa, nepatstāvīgs kā dēliņš. Nekonkrētība un aptuvenība, nosacītība un relativitāte ir mana būtība un veids. Tā dikti margināli viss. Nē, es nemēdzu mainīt savu viedokli. Es tikai atrodu jaunu skatupunktu, no kura vienošanās rādās savādāk. Man pat nav jāizmanto savas tiesības mainīt viedokli. Man nevar uzlikt atbildību, jo nav iespējams pieņemt lēmumu, visu vispusīgi vērtējot. Jo nevar atrast atskaites punktu – katram galam galā gals. Jeb “tas ir koks ar diviem galiem”. Ir ērti. Padoms ērtību mīļotājiem – esiet modāli, esiet divdabji. Esiet nekatri.