Novērojumi liecina, ka notiek tas no kā baidies, bet pēc kā ilgojies – nekad. Bīties brīnuma, moš’? Savukārt citi novērojumi apstiprina tēzi par psiholoģijas īpatnībām – ļautiņiem ir tendence izraut no konteksta kādu apgalvojumu, sagrozīt, vispārināt, pavērst pret teicēju vispirms, tad piedēvēt īpašību visai kopai, par to apvainoties un vēl pieņemt to par aksiomu, lai būvētu savu uzskatu platformu apšaubāmai rīcībai, neatkarīgi no dzimuma, rases, izglītības, sociālā stāvokļa, sabiedrības attīstības līmeņa, IQ koeficienta un inteliģentuma. Nu, kā lai vispār saprotas, ko?
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: