Saknes II
Ventspils opaps bija jūrnieks, tāpat kā viņa tēvs, brālis. Inženieris, galvenais mehāniķis uz tvaikoņiem. Mana tēva mammu saticis jūrskolas kadetu ballē. Izdienējis uz "Roņa" - vienīgās zemūdenes, tad sauskravniekos izbraukājis visas pasaules aizjūras. Tādēļ manu vecvecāku dzīvoklis izskatījās pēc okeanoloģijas ekspozīcijas - ar izbāztiem omāriem, kaltētām jūras zvaigznēm, balzamētiem jūras ežiem, marmora ziloņu figūriņām, naivu marīnistu gleznojumiem, dateļpalmu mucā. Lai gan krievu laikos vairs jūrā netika gājis - politika toreiz bija tāda, ka neuzticējās ulmaņlaika kadriem. Pat neraugoties, ka viņam tika  piešķirts Stahanovieša apbalvojums par lojalitāti, jo viņa kuģis bija retais, kurš atgriezās Rīgā 40-tā gada vasarā, kad te bija nodibināta Padomju vara. Tiesa, viņš gan pats to uzzināja tikai 80-ajos, neilgi pirms aiziešanas pavisam. Kad sākās karš, ar kuģi tobrīd bijis kaut kur pie Japānas krastiem. Apkalpe izformēta un atlaista, bet līdz mājām tomēr atkūlies - caur Afriku. Dzīvojies pa Jelgavu, kamēr manas vecmammas paziņa no GESTAPO brīdinājis, ka opaps iekļauts apcietināmo sarakstos par sadarbību ar komunistiem  - lai nobraucot prom uz laukiem, kamēr viss nomierinās. Tā arī darījis. Tā secen gāja mobilizācija, rekrutēšana. Pēc kara iecelts par kuģu reģistra priekšnieku - ostas komendantu, lai gan dikti gribējis atkal iet jūrā. Viņš palika jūrnieks arī krastā - ar visu savu būtību. Tipiskajam priekšstatam par jūras vilka tēlu viņš gan neatbilda - nebija ne bārdas, ne rupju lamu, ne 15 pudeļu ruma. Toties viņam bija kapteiņa ancuks ar zīmotnēm un formascepuri un pa vakariem spēlēja vijoli, klausījās plates ar operu ārijām. Opaps bija pedantisks kārtības cienītājs un ļoti mazrunīgs. Es bērnībā viņam ilgi uzplijos, lai aizved uz ostu par kuģiem izstāstīt, bet ekskursija sanāca īsa un sausa: "te ir buņdžiņcehs, tas ir no Libērijas, dokos notiek krāsošana, naftu glabā rezervuāros, loči sagaida pie jūras vārtiem".. un viss. Pēc tam vīlies sūdzējos omammai, ka opaps neko daudz nav stāstījis. "Nē, viņš ir ļoti pļāpīgs. Kad iedzer.." - tā man omamma. Par cik nekad netiku redzējis opapu iežvingojušu, kalu plāniņus, kā iedzirdīt viņu... Bet nesanāca. Nepaspēju.