Jaunais vilnis
'Žils un Džims' no Trifo - satriecošākā filma jebkad. Biju domājis, ka mani nekas (vismaz no kinomategrāfa) vairs nespēj pārsteigt vai kustināt. Torpēda, nē kodolbumba ne filma. Uzvilciens savilka ragā un turēja mani visu laiku līkumā. Pēc beigām nevarēju iztaisnoties. Bet laikam konteksti jau nosaka, cik personīgi reaģēju uz mākslu. Arī 'Dienas skaistule' no Bunjela dažas dienas iepriekš aizskāra, gan drusku mazāk.
Baltijas Pērle vai Jukatānas Nafta - viss viens - iespaids ir. Un paliekošs.
Bēdīgākais, ka mākslā meklēju (un atrodu) apstiprinājumus savām slimīgajām aizdomām un pārliecībām