Orientēšanās ir process, kustība, meklēšana, sakarību apzināšana. Tā savā nodabā, bez šova un ārišķībām. Rezultāts ir otršķirīgs. Protams, forši ja ir izdodas noiet tīri. Bet kaifs no procesa, no apziņas, ka kontrolē situāciju, ka pieņem savu lēmumu, ka labo savas kļūdas, ka netaisi karstu galvu brīžos, kad jāpiebremzē un pieber ogles, kur var atļauties..
Nekad neesmu nožēlojis to, kas bijis. Man žēl tā, kas ir tagad, -ka bumbulēju katru mirkli delta tee. Man žēl, ka neko nedaru no tā, ko esmu savos apsvēromos izštukojis, ka tik noskatos brīžos, kad jārīkojas.
Bet laiciņš foršs :)