Atkal V 15
Iepriekšējo un vienīgo nakts orientēšanos skrēju pioniera vecumā. izgājušā vakarā pirms starta uznāca nespēja aptvert sekmīga rezultāta uzvedības labās prakses un knifus - nespēju iztēloties sīkumus kā tas būs reāli. Paņemot karti tumsiņā, ieraugot distanci konstatēju ka cerības uz speciālu "nakts" plānojumu ir bijušas veltas, iestājās apjukums un morāli sašļuku - nobruka man tā īpašā precizitātes disciplīna. Un jo īpaši izteikti šajos apstākļos izgaismojās, ka aizvien vairāk mans mentālais briedums svārstās ap to kāds tas bija pioniera vecumā. It kā pieredze ir, teorētiskas prasmes un iemaņas arī ir ievērojamas, taču impulsīvā uzvedība ir pusaudža vecumam raksturīga. Un tā ir tendence vispārīga. Skaidrs ka ir paņēmieni kā ierobežot tās izpausmes, bet nu tā būs cīņa. - ievērot pašdisciplīnu, lai neļautos pašdisciplīnas vaļībām. Neatļauties kārdinājumam ka drīkstu atļauties