Pēc Spirits in the Forest
Man bija 14 1987.g. kad Aldis pionieru pils jauno orientieristu pulciņa vasaras nometnē atskaņoja savu jaunāko ieguvumu - kaseti ar Peter's Pop Show koncerta ierakstu. No visiem aktuālajiem eiropopa tās sezonas hītiem ar pirmajām skaņām mani sajūsmināja Question of Time - kaut kas pilnīgi savādāks, ar nedzirdētu ritmu, svaigiem tembriem. Un izrādījās, ka savās domās nebiju viens. Tas bija sākums DMmānijai manā apkārtnē. Atcerējos, gluži ne tukšā vietā - biju jau agrāk dzirdējis pa ārzemju rādiõ un Mārča "skābā" J ierakstos gan Master & Servant, gan People Are People. Ar visu industriālo trokšņu tembru paterniem. Tas bija sākums. Black Celebration.

Nākamajā gadā līdz mums nonāca jaunais, pilnais albums - Music for the Masses. Pirmie akordi jau lika jukt, un vēl tā par to braukšanu pie stūres, un visas jūtu vētras ar mazajām15.

Taču vispārēja masu kustība te sākās kad iznāca 101 koncertieraksts - līdzaudžu loks radikalizējās un polarizējās, identitātes līdzinājās posteriem, posteri neiztrūka skolnieku istabiņās, frizūras kā Deivam, balināti skruļļi kā Mārtinam.

Kad iznāca Violator , es to pamanīju Berlīnē, kur mūris turējās pēdējos mēnešus. Tas ieraksts ar savu tranquility krita laukā no laikmeta gara, taču bija vienkārši skaists.

Kad iznāca Faith & Devotion, tas jau bija pavisam cits laikmets, ar pavisam citu dzīves ritmu, taču perfekti attainoja notiekošo - ar plikiem nerviem pa asfaltu. Emocionāli un briedumā - virsotne.

Man pēdējais apziņā Ultra - tobrīd pa dzīvi biju sapinies ar pavisam jaunu DM diehard fanu paaudzi - desmit gadus jaunāku, aktuālo vidusskolnieku, ar pavisam galēju un radikālu un ekstrēmu dzīves uztveri un tā arī viņi man lika nolasīt Ultras vēstījumus.

Vakar filmā par faniem es atpazinu visu - sevi, draugus, māsu. Katru no tiem tekstiem es varēju attiecināt uz sevi. Tieši tāpat es varu sadalīt personīgās dzīves posmus atbilstoši jaunā albuma relīzei un dzīves ciklam. Tieši tāpat angļu valodu mācījās, lai saprastu Viņu dziesmu tekstus. Mums bija klades ar rokrakstā pārrakstītiem Viņu dziesmu tekstiem - dziesmu klades. Gadus vēlāk koncertos varēja dziedāt visu līdzi, zināms katrs vārds un pauze. Bet jau vienkārši izdziedāties