Kad es strādāju pie notāres, tad bija viens gadījums, kad viena sieviete Amerikā bija iedevusi universālpilnvaru savai meitai, kas dzīvoja Latvijā. Un pēc trim gadiem no viņas atnāca e-pasts, kurā viņa rakstīja, ka viņa esot izlasījusi to pilnvaru un esot šokā, jo viņas meita taču visu ko varot darīt. Ārprāts, nu. :(
Vienmēr, vienmēr, vienmēr!!! ir jālasa viss, ko paraksti. Tāpēc es arī esmu dikti uzmanīga ar bieziem līgumiem, kuros ir daudz mazu burtiņu, jo parasti tieši tajos ir kaut kādi zemūdens akmeņi. Un vēl tajos, ja kaut ko grib šausmīgi ātri izbīdīt cauri. Tie ir divi gadījumi, kad ir jāsaspicē ausis un jāvētī viss divtik uzmanīgi. Un vēl ir tāds psiholoģiskais paņēmiens visādiem nekrietniem darboņiem - viņi sāk par jums vīpsnāt un izliekas, ka jūs esat kaut kāds neriktīgs, ja visu kārtīgi lasāt. Te der uzaudzēt biezu ādu un viņus ignorēt.