es teiktu, ka jebkur pasaulē humors ir kontekstuāls, tā pamatā ir nevis kaut kāda ātra domāšana etc (smieties mēs varam arī par pirkstu, kādēļ gan nē), bet gan konteksta izpratne. a konteksta izpratne - tas ir tas briesmīgais vārds, kas apzīmē inteliģenci vai intelekta attīstības iespējas. savukārt intelekta attistības iespējas - tas ir tas, kas vēsturiski ir no smagā fiziskā darba brīvajā laikā. globāli šī ķēdīte man šķiet šāda.

lai arī var taču cilvēkam iedzimt laba galva, un desmitgadīgs govju gans var nobliezt tā, ka smiesies gan pilsētas mērs, gan pārējie.