Tīklos
Tas ir tikai laika jautājums, kad nāks tas viss gaismā. Es pat drusku ceru, ka jau ir nācis, bet es vēl to nezinu. Kaut nu es nekad neuzzinātu! Bet es to nojaustu, kad satiktu viņu. Es sajustu to smaidu. Ārprāts, kā viss ir samudžinājies! Es to nepārdzīvošu.. Tad jau labāk pamēģināt kādā pamestā lauku korī, kur dzied par to, ka viss ir kārtībā (c IB). Sasodīts, tā fakinā P*****! Un es vēl domāju, ka tas ir kaut kur ellē-ratā! Ka tas ir tikpat kā nekur. Kāds kauns, kāds kauns... Un visi te tādā tīklā, tādā krustu šķērsu ņiguņegā..
Bet, par laimi, tas smaids būs šākātā. Un tik visaptveroši neizzināms, ka pauž gan atzinību, gan vēlību, gan izsmieklu. Nu, saņem taču drosmi, nemeties bēgt, iebetonē mugurkaulu!
Bet tik un tā neticami neticami, ka tas tā atklājās. Kaut gan - kāds tur brīnums - mēs uzraujamies uz ko tendēti. No saknēm tālu nekrist.
Un ko man tagad darīt? -slēpties, dzēsties, rediģēties, filtrēties turpmāk? Varbūt apsteigt notikumus kaisot pelnus uz galvas? Vicināt balto karodziņu?
Bet tik un tā pārsteidzoši fantastiski sanācās un atklājās. Misterija.
Bet ja nu ir viss attīstās vēl ļaunāk? -melnais scenārijs - tūtē viss pa diedziņu..
Oi, neguli tagad naktīs, bet gatavojies