sev pa pēdām
Man pirms nesena laika svarīgi kļuva noskaidrot vai es esmu izdomāts, vai es visu izdomāju, vai varbūt tikai citi mani izdomā, kaut īstenībā es tikai iedomājos, ka mani izdomā. Tad nu apsvēru intervēt lieciniekus. Apsvērumus gan atmetu jebkuru apstiprinājumu zemā praktiskā pielietojuma un izmantojamības dēļ. Tomēr sagadījās svarīgu liecinieku nejauši pie veikala kasēm sastapt, tad nu vārds pa vārdam - pie saskares momentiem dzīvē. Noskaidrojās, ka es neko neizdomāju - poju toļka a tom što vižu. Bet redzu to ko citi. Tagad esmu uztraucies vai šīs zināšanas mierina vai uztrauc? Tas ka neko nemaina, tas gan skaidrs.