Pizģec.

Man šķiet, ka ir pienācis laiks valstiski atzīt Latvijas valsts un varas iestāžu darbinieku pārliecīgo noslieci uz likuma Burta pielūgšanu un kalpošanu tam kā dievam kungam tam visaugstākajam kā kādas reliģijas paveidu, kur Likuma Burts ir dievs, bet likuma Gars - velns - ļaunais, sliktais, apkarojamais. Atzīt līfzīgi kā, teiksim, atzīst valodas apdraudējumu. Lai valsts atzīst šādas neoficiālas elkdievturības esamību un tās lomu vispārējā tautsaimniecības un sabiedriskās labklājības attīstībā (tās bremzēšanā). Un katrā normatīvajā aktā ievaddaļā ierakstīt (bet varbūt pat pie katra punkta un panta) - pa Burtiem - kaut ko par likuma garu. Piemēram, ka smēķēt sabiedriskā transporta pieturā ir aizliegts, ja pieturā bez smēķētgribošā atrodas vēl kāds cilvēks. Likumu un MK noteikumu un to izmaiņu anotācijās parasti ir norādīts normatīvā akta (tā izmaiņu) mērķis etak izskaidrots likuma Gars, bet ar to acīmredzami nepietiek. Vajag pa Burtiem izskaidrot Garu.