Dolče vita
kā ciemos atnāk tēvs, tā uzreiz uzklūp traukam, kur gotiņkonfektes, lācīši-ķepainīši, trifeles, vāverītes un zefīrs. uzreiz sniedzas pēc halvas, arī marmelādi nošķin pa tīro. mana māte sūdzas, ka viņa pasūtījumi no veikala sastāv no halvas un saldējuma. prasoties, viņš kaunīgi taisnojas, vai tik nebūšot jāpārbaudās uz cukuru.

Tas viņam par to, ka mums bērnībā nekad nepirka saldumus. Ja nu vienīgi pa kādam smilšumīklas gredzenam ar riekstiem un glāzi tomātu sulas varēja izdīkt kopīgos gājienos. Kad viņa algas dienās mana māte sūtīja uz veikalu pēc kaut kā garšīga, tad viņš parasti atnesa vai nu siļķi, vai nu reņģes, vai nu stavridu. Tomēr dažreiz notika atrakcion ņevidannoj ščedrosķi, kā viņš tādos gadījumos teica, un lepni uz galda nobēra sauju stikleņu "starts" vai "bārbele". Par laimi viņam bija draugs Margonis, kurš trūcīgajos 80tajos strādāja Laimā par gruščiku, tas pa ceļam no darba uz savām mājām dažkārt ienāca pie mums ar pilnām kabatām šokolādes.