viena valoda, viena tauta
īstenībā valoda vajadzīga nevis lai sarunātos, bet gan lai klusētu. un vienā zemē vajag vienu valodu, lai saprastos bez vārdiem, klusumā. simbolu, vēsturiskās atmiņas, jēdzienu, pasaules un lietu kārtības valoda nav domāta, lai apmainītos saskarsmē, bet lai justos un būtu. darījumus lai kārtotu pietiek ar pidžina lingvafranka. bet vienai sabiedrībai ar to vien nepietiek. un man arī ar to nepietiek, gribu justies līdzīgs starp līdzīgiem, kur katrs ir atšķirīgs un savādāks.