Biežāk atskaņotie ieraksti mūsmājās `09
Sākumā šķita, ka visa pasaules mūzika ir beigusies, bet nē, šogad bija daudz labas mūziciņas. Tad pēc kārtas mans šī gada spēlsaraksts. 

1. School of Seven Bells `08 – Alpinisms
Pārsteidzošākais atklājums un pārliecinoši visvairāk spēlētais albums šajā gadā. Māsiņas Alehandra un Klaudija ar savām balsīm un saskaņu apbur un tur. Šāda popmūzika glauda ausi. Gan mājās, gan ceļā. Dievīgi. Lai gan ar nelielu palīdzēšanu no Cocteau Twins.
„Half Asleep”

2. Easy Star All-Stars `09 – Easy Star's Lonely Hearts Dub Band
Lai arī spļaudījos sākumā par mazu pievienotu vērtību no kanoniskiem regeja producentiem, tomēr ar laiku pamazām novērtēju smalkumu un pietāti ar kādu viņi gramstījušies gar dižu mākslinieku ģeniālu ierakstu. Un nemanot šis bītlu tulkojums dub izteiksmes līdzekļos ir uzkāpis nepārliecinošā otrajā topa vietā. Lenons lepotos ar šo, Harisons arī, esmu pārliecināts.
 “A Day In The Life” ft. Michael Rose and Menny More

3. Los Campesinos! `08 – Hold On Now, Youngster...
Velsas zemnieku jauniešu orķestris ar savu enerģiju, nesajātu humoru un sirsnīgu tiešumu divos izdevumos pārsteidza pasauli pērn, bet es klausījos viņus šogad. Šitā mums bija jāspēlē pirms 10 gadiem!
 “ Death To Los Campesinos!”

4. Tribes of the City `09 – Recipe Of The Golden Dream
Rīga ir pasaulē un šie jaunieši to apliecina. Kauliņu viņi cērt labi un prot to īstenot. Žēl vienīgi, ka pēc šī ieraksta izdošanas ir izšāvies viss pulveris cīņai par pasaules iekarošanu. Salīdzinoši līdzīgiem pēc segmenta un kvalitātes Tallinas jauniešiem ir piecreiz lielāka atpazīstamība pasaulē... 
“ paralleli”

5. Tinariwen `04 – Amassakoul
Eh, Marokas skaņu celiņš, kā atceros, tā patinu filmu atpakaļ. Nāk prātā kleķa būda, kuskus, tālrunis ar atskaņotāju uz stikla burkas, piepīpētas tējnīcas, dvakojošas tažīnu ēstuves un ehh, viss pārējais. Lai arī franču menedžments šos tuksneša ļaudis ir plaši izdaudzinājuši pasaulē, tāds blūzs man patīk. Un jaunajam šī gada ierakstam „Imidiwan: Companions” arī nav ne vainas – ieturēts tradīcijās, skanējumā un tematikā.
"Chet Boghassa"

6. Patrick Wolf `09 – The Bachelor
Ja L. V. Bēthōvens būtu dzimis 1983ajā, tad viņš klausītos Depeche Mode, tautas mūziku, spēlētos ar tehniskiem gadžetiem un sauktos Patriks Volfs. Un par Eiropas Savienības himnu tad tiktu izvēlēts viņa skaņdarbs
 "The Sun Is Often Out”

7. Bee Gees – Greatest Hits
Vienkārši joprojām patīk. Jeb precīzāk – atkal esmu atklājis, otro reiz pēc trīsdesmit gadiem. Bet tur ir viss – melodija, kompozīcija, aranžējums, profesionalitāte, vēriens, komercija un banāli teksti.
 ” Nights on Broadway”

8. Morrissey `09 – Years of Refusal
Vispār jau pēdējais albums ir diezgan liels sūds, hārdroks kaut kāds. Bet nu jāgatavojas Lielmeistara koncim Sapņu Fabrikā kaut kā jau bija. Taču ja jau tas ieraksts būtu tik sūdīgs, tad uz konci nemaz nebūtu gājis. Bet notikums bija lielisks, paldies par to personībai, kas deva pasaulei smitus!
”something is squeezing my skull”

9. Kasabian `09 – The West Rider Pauper Lunatic Asylum
Uzkārpījušies līdz britpopa karaļtronim šobrīd, iedvesuši otru elpu vecmodīgam žanram. Popularitāte – neiedomājama šajos laikos, kad Anglijā visi pērk tikai Sjūzenu Boilu. Tajā lauciņā mūzikai nav nozīmes, visu izšķir stils, bet stila džekiem pietiek. Jo šķaida to ar ironiju. Mani iekustina un uzvelk.
” Where Did All the Love Go?”
“Underdog“

10. Imants Daksis `09 – elpo, bērns!
Daksis turpina ēmuot, izkliegt sāpi un ražot dziesmas, kā arī jaunās skaņās pārizdot vecos labos akustiskos ierakstus. Un mani uzrunā. Ne lielās devās vienlaicīgi gan.
”Visvientulība”

11. Austra Pumpure – Imanta Kalniņa dziesmas
”Visskaistākās ogas pasaulē”

12. Madness – Our House: Best of Madness
Visi zin, un tu zin, ka šis hotelī mīt un mīt. Para para, un tu leks pretī ar vien savdabīg vingrojum. Koka galā viņš tup, kā tada savdabīga propoganda koka galā arnis mednis tup. Propoganda, viņš tup, tā kā gans pa paleju, kā poda vāka lodējums. Koož mednis, ej gulēt mednis, vēl arī zivs ir mednis, ja nav no atvilktnēm bebris, šis gana bij rāpojis, no rīta gana bij tapā pa rara para ra parara, man mājai nokrita vāks rūsganās kāpās. O, man mājai jau nokrita vāks rūsganās kāpās. Ja jau arnis mednis nāk, tad Jūūt
” Madstock M.A.D.N.E.S.S.”
” in Paris 1980”

13. Nora Bumbiere – Labākās dziesmas
Apbrīnojama māksliniece, neatkārtojama balss, izcili dziesmu autori. Augstākā raudze. Pašvērtība par sevi, bez tur bērnības traumām, nostalģijām un iemācīta respekta. Sūdīgs impresārijs vienīgi, nesagādāja līgumu ar Motown Records savlaik, Barijs Gordijs nolaida lažu parakstoties ar Daienu Rosu, nevis Nōru Bambjēru.
 ” Mēmā dziesma”

14. Bodies of Water `08 – A Certain Feeling
Jocīgs amīšu kolektīvs, kuri, izklausās, visi dziedājuši vienā baznīcas korī un vienreiz slepus no draudzes gana noklausījušies Jesus Christ Superstar, tad nolēmuši, ka var kāpt uz skatuves, lai iepriecinātu pasauli. Ietekmes tiek nospēlētas tik nemākulīgi, ka izdevies reti svaigs un oriģināls. Un labs.
 ”Under The Pines”


15. The Stone Roses `89 – The Stone Roses
Nevaru nomierināties jau gandrīz divdesmit gadus – kā nekrīt laukā no čārtiem tā nekrīt. Vispār jau nekā tāda īpaša tajā ierakstā nav, vienkārši apstākļu sakritība. Parasti pārnākot mājās no skolas uzliku šito kaseti un turpat uz dīvāna atlaidos, lai pasnaustu. Un vienmēr pusnomidzī dzirdēju tikai pirmās trīs dziesmas, bet ceturtās - „Waterfall” pirmās taktis nolauza mani, līdz pamodos no tā, ka vairs nekas neskan.


16. Lee "Scratch" Perry `08 – Repentance
Ļoti stilīgs kičs – smadzenes nokūpinājis vecis var atļauties pilnīgi visu. Īstie rastamani sašutumā plāta žaunas, bet tādi ceturdaļkoka lēcēji kā es, tik smaida un uzliek vēlreiz.
”Pum Pum”

17. Sonic Youth `09 – The Eternal
Soniki savu darbu dara ļoti labi. Savā sešpadsmitajā studijas albūmā (neskaitot blakusprojektus) viņi atgriežas pie saviem 1983. gada uzskatiem. Un, jāteic, labi, ka tā, smuki arī sanāk. Drusku jau brīžam Kimai uz vecumu balstiņa ietrīcas, bet tas piedod jaunas nianses līdz kaulam zināmajā skaņā. Es varētu rekomendēt šo ierakstu kā to ar kuru sākt ceļojumu bagātajā sonik jūs pasaulē, bet es arī iesaku sākt ar jebkuru citu.
”What We Know”


18. Lykke Li `08 – Youth Novels
Infantīlisms rullē. Jo īpaši ja tas ir gudrs, izsmalcināts un konsekvents. Šī zviedru meitene mani aizkustina līdz asarām. Par pilnīgi visu – par radošumu, par vienkāršumu, par ticamību. Viņa netēlo, viņa tāda ir. Viņa izraisa jūtas.
”A little bit”


19. Blue Roses `09 – Blue Roses
Sirdsšķīstākā šī gada debija. Meitene Laura ar savu ģitāri ceļo pa pasauli. Viņa noteikti zin Džoni Mičelu, bet viņai pašai ir ko teikt par to pašu, par ko citām romantiskām meitenēm un talantīgām dziesminiecēm.
"I Am Leaving"


20. Animal Collective `09 – Merriweather Post Pavilion
Pasaule iet uz galu, ja jau nenormālos paceļ tādos nenormālos popularitātes augstumos. Šis dzīvnieku bars ir sasniedzis to momentu, kad var ierakstīt savu Kid A. Ko arī mierīgi ņem un izdara, neraugoties uz neko, no folka frīkiem pārorientējoties uz tehno frīkiem. Un nebeidz visus patīkami pārsteigt ar vieglāku barību masām.
„My Girls”


21. The Horrors `09 – Primary Colours
Ņemam Sex Pistols nekaunību, Bauhaus tumšumu, Joy Division bezcerību, My Bloody Valentine skaņu tonālo vilkmi un skaļumu, garāžnieku centību un sanāk baigi labais produkts – romantisks jaunā viļņa panku rokenrols, tikai slo-mo režīmā. Tas fascinē, grūti atrauties, gandrīz neiespējami pārslēgt uz ko citu, kamēr nav beidzies. Bet atkārtot uzreiz gan vairs negribas.
"Who Can Say"


22. Warpaint `09 – Exquisite Corpse EP
Beibes riktīgi iespārda. Kā to viņas izdarījušas Red Hot Chilli Peppers džekiem, kuri uzfanojušies tagad ņemas protežēt. Emīlija Kokale ar družkām atrauj kārtīgu uņģiku. Svilina. Karstākā debija. Gaidu ar nepacietību pilnmetrāžas albūmu.
 "elephants"

Vēl es klausījos un man patika:
Devendra Banhart `09 – What Will We Be „Baby”
 Beirut `09 - March of The Zapotec ”La Llorona”
Antony & The Metropole orchestra `09 - ”The crying light”
Soundpool `09 - Dichotomies And Dreamland ”The Divides of March”