Bet kā Jūs sevi kopjat, Oļeg?
pienāk mana kārta, paceļu roku virs kases, lūkojos pēc savas iecienītās markas, nevaru ieraudzīt, nav acīmredzot, svārstos starp česķiku vai marļiku, ņemšu tomēr lētākās, jau sniedzos pakaļ, pēkšņi roka apstājas pusceļā. pēkšņa sajūta it kā kāds no muguras blenztu, tāda fiziska sajūta, paralizējoša. piesardzīgi pašķielēju, a tur Oļegs. Oļegs Znaroks uzmanīgi vēro manas darbības, tādu vienaldzīgu smīnu ūsās. man uzreiz ļimums ceļgalos. viss. ielidoju. viss skaidrs - uz vietu sastāvā man ceļš slēgts, toties vieta melnajā blociņā gan garantēta. trīcošām rokām pagrābju savu česķiku, nometu kasierei sīceni un izsprūku no veikala. ārā ticis drošā attālumā atpogāju paciņu, piešķiļu un atvieglots nodomāju - labi, ka neievilka pa muguru bļe bortā nah