nobruka nākotnes izjūta. jo īpaši tuvā un pārskatāmā plānošanas perioda. darbi, termiņi, notikumi, pasākumi, solījumi, pienākumi nespēj izvietoties hronoloģiskā secībā uz horizontālas laika ass. kas vēl ļaunāk - tie nespēj arī sakārtoties nozīmīguma un prioritāšu secībā. normāli kalendāra mēneša matricai būtu jābūt galda spēlei, kurā katrs kauliņa metiens dod tiesības pavirzīties tikai vienu lauciņu uz priekšu, bet uzkritusī punktu vērtība tikai nosaka lauciņa nozīmi. taču tagad kaut kāds šahs sanāk bez taktikas un stratēģijas. vismaz man. ir palikuši tikai bandinieki un tas atvieglo kombinatoriku. ir tendence spēlēt "monopolu" pēc "cirka" noteikumiem