starro (starro) rakstīja, @ 2008-04-22 00:01:00 |
|
|||
Mūzika: | Stereolab - Jenny Ondioline |
39 dziļi elpas vilcieni
Ilgi nevarēju saprast, kas ir tas piesaistošais, kādēļ nespēju atrauties no TV ekrāna, kad rāda bobsleja sacīkstes. Un vakar pēkšņi sapratu. Tas nav ne reibinošs ātrums, ne šaušalīgi kritieni, ne „mūsējo” panākumi un konkurentu rezultāti. Tas fascinējošais ir Tas ir mirklis pirms starta. Pēc mirkļa piloti atstrādās ar mikroķirurga precizitāti, ar sapiera atbildību, ar spēlmaņa azartu, ar mākslinieka godkāri, parādnieka motivāciju, bet pirms tam ir pusminūte, kurā viņi visu to vēlreiz pārcilā. Tikai tobrīd vairs nav laika šaubām vai nemērķtiecīgiem apsvērumiem. Diez vai viņi domā, ka tagad jāatpelna sponsoru aizdevumi, ka pēc minūtes būs cauri tas, kam gatavojies visu gadu un apzinīgo mūžu. Tas slogs, protams, pastāv. Tāpat kā apziņa, ka pārlieka pārgalvība un nesaprātīgs risks var būt veselībai, pat dzīvībai bīstami. Un es tikai vakar nolasīju visu to, ko pauž tās acis šaurajā ķiveres spraugā tam latviešu sportistam, kura pirmsstartu vienmēr TV translāciju režisori atkārto vēl un vēl.
Tas notika tajā brīdī, kad biju jau iesēdies laivā uz starta līnijas, bet līdz startam palikusi pusminūte. Kad koncentrējos trasei, kuras precīza veikšana prasa man pietrūkstošu meistarību, un straumei, kuras pievarēšana prasa maksimālu uzmanību, izmanību un nedaudz pašapmāna. Kad labi apzinies, ka nav pilnīgas pārliecības ne par rezultātu, ne par sevi, taču ir apņēmība. Kad zini, ka tūlīt būs cīņa, kurā vienīgais, ko zini, ka jābūt gatavam visiem pavērsieniem. Pat tiem, kuriem neesi gatavs. Tev ir jābūt gatavam reaģēt uz notikumiem sekundes daļās, jo zini, ka vēl nevari notikumus virzīt vēlami kā iepriekš izdomāts. Vēl riktējoties laivā manas darbības bija drudžainas un nedaudz haotiskas, taču stress izzuda tajā brīdī, kad gaidot starta pulksteņa pīkstienus, atcerējos visu to, kas un kāpēc man ir izdevies iepriekš. Tu pēkšņi saproti, ka tavas spējas ir gandrīz neierobežotas, tikai tu pats esi sev ierobežotājs. Un jābaidās tikai par to, ka nobīsies darīt to, ko patiesībā zini pietiekami labi. Un pēc brīža tu būsi notikumu pavēlnieks, nevis plūsmas vergs. Tu būsi viļņa virspusē, nevis tur, kur tevi izmetīs.
Tu valdīsi.
Nopūsties: