man trūka elpas, bija smagi. pēkšņi kļuva viegli. pamodos, gribējās padzerties. atvēru acis. tad es to ieraudzīju. tas tupēja istabas stūrī, visticamāk skatījās uz mani. bija patumš, tas bija, šķiet brūnā mētelī. es aizvēru acis, lai aptvertu notiekošo. kad atkal paskatījos, tas bija pārvietojies priekšā logam, pie lodžijas durvīm. un tad izgāja ātri un klusi. paskatījos pulkstenī- 1:22. līdz rītam vēl tālu.

bet pirms tam man bija garš murgs, kurā man sekoja kāds jauneklis. viņš turējās pa gabalu, klāt nenāca, bet uzraudzīja mani. es biju uz "dienas" redakcijas topošajām jaunajām tukšajām telpām, tur draugi arhitekti rīkoja neoficiālu ballīti, pēc remonta pirms ievākšanās. ielūgti bija tikai savējie tuvustāvošie. tad rīkotāja man teica, ka esot atnācis "mans draugs", vai es esot viņu arī ielūdzis. teicu, ka neko neesmu aicinājis, nevienu negaidu, nezinu, kas tas tāds. un metos dejās, uzjaucu dzērienu. kad pēc vairākām stundām visi sāka izklīst, izrādās, ka nelūgtais viesis visu laiku gaidījis pie durvīm. mums kļuva neomulīgi, dāmām - nedroši. gāju laikā, lai prasītu šim, ko šim vajagot? bet šis redzot, ka es tuvojos, steidzīgi devās prom. es paņēmu taksi, atbraucu mājās, gāju gulēt. bet ilgi nevarēju iemigt. tad pamodos no elpas trūkuma