Gribēju palūkoties tagad, dienas gaismā, kā izskatās tā vieta pie igauņu jūras, kur toreiz piecās minūtēs uz trijām dienām samīlējos. Tajā naktī pūta tieši tāds pats vējš, tikai līcis nemirdzēja ledus gālēs kā tagad. Okei, okei, viņa atkārtoja dažādās toņkārtās un sauca mani par plūmi. Tāpēc, ka sļivi saprotamāk. Jo kas nav mīlējis lībiešu puisi, tas nav mīlējis nekad. Un kas nav bijis Komi, tas nav bijis aiz polārā loka.