Grog!
Kad man bija 14it, ar draugiem Upinieku, Mario un Blaņķi kādu nedēļu vasarā dzīvojāmies pie manas omammas Ventspilī. Mēs skraidījām pa kāpām, peldējāmies jūrā, bet galvenais plāns mums bija uzzīmēt karti teritorijai ap bānīša sliedēm, brīvdabas muzeju, estrādi. Toreiz jau tur nebija kā tagad - nosusināti purvi, sataisīti celiņi, izcirsti pameži. Tā mēs to apgabalu sadalījām 4ās daļās, no rītiem staigājām katrs pa savu nogabalu, bet vakarā satikāmies. Tad gājām uz kino. Vienreiz "komjaunietī" rādīja kautkādu itāļu komēdiju. Tā bija pilnīgi nesaprotama, tur nebija nevienas vietas, kur smieties, visa darbība risinājās vienā istabā, nekādas dinamikas, neviens nepirda, neviens nesvaidījās ar kūkām, pat ar seju rosolā neviens neieberzās. Nu pilnīgs sūds - tā kā Rjazanova "garāža" vai Beketa "godō gaidot". Vienīgi nosaukums tai filmai bija ievērīgs - "GROG!".
Neatceros, kādā sakarā bija tas nosaukums un kāda tam nozīme. Bet tas man asociējas ar to ko daru šobrīd. Es šobrīd esmu earlgrej tējai pievienojis medu un džeimsonu. Un paceļot kūpošo krūzi, uzsaucu savam atspīdumam monitorā: "GROG!"