Par tevi, mani un juuru
Ja tU zinātu kādi viļņi jūrā liepājā uz ziemeļu
mola! Uhhh!! Šļakatas ir sāļas. Uz vaigiem, uz uzacīm,
uz biksēm, uz mēles. Un Bernātos krusa no debesīm,
vētra no jūras. `Nu i celujsja s svaim okeanom!`
(Nezenītis uz mēnes). Jūras malā nostāvēt, nu, nav
iespējams! Tas vējš piepūsh pilnas ausis. Jāskalo
ar balzāmu un karstu tēju. Bet jūrkalnē jūra ir
dzeltena no viļņiem un pūtiena. Toties pāvilostā mola
galā pat aiz bākas nevar aizsegties no viļņu sīkajiem
gabaliņiem - to ir daudz daudz daudz daudz daudz...
Bet tEVIS nav.