pelni palagos
Tu taču arī nekad nesaklāj gultu no rītiem? Lai vakarā varētu turpināt no tās pašas vietas, kur pārtrauci no rīta. Lai viss būtu tāpat kā iepriekšējā naktī. Lai neļautu izgaist auguma smaržai un valgumam palagos, lai laistos jau ievalkātos palagos, kas ir tik tuvi kā paša āda. Tā, it kā nebūtu bijušas dienas gaitas, satikti citi cilvēki, nebūtu jaunu notikumu, jaunu pavērsienu. Lai redzētu to pašu sapni, kurš liek tev miegā smaidīt un justies neizskaidrojami vienkārši laimīgam. Sapni, kurš nekad nebeigsies, bet turpinoties parādīs jaunu pieredzi. Pieredzi, kas pārsteigs tevi ar paša uzdrošināšanos, jo bailes nav ļāvušas īstenot to, kas nav bijis apzināts, taču neskaidri nojausts, lai jau ilgotos pēc tā. Nē, ne jau lai saņemtu rokās un paturētu, bet lai sajustu kā ir, pat nepieskaroties, tikai esot. Esot notikumos, kuri nenotiek, bet viss notiek ar tevi. Notiek ar tevi vietās, kuras pazīsti, bet nekad neesi bijis, nebūsi arī, taču zini, ka tās ir tavas. Notiek ar tevi tā, it kā tu būtu kāds cits, tomēr jūti pats. Notiek tik ilgi, cik vien vēlies, bet kad nevēlies vairs, tad uzzini, ka nekas nav beidzies, jo viss, kas seko ir piepildījums apsolītajai intrigai, kurai seko nākamā, neļaujot zaudēt interesi, taču nenogurdinot un nepiesātinot. Kā piepildījums iedomām un vēlmēm. Visam, kas ir tev vajadzīgs.

Ar cigareti tavā gultā