ar dziesmu pa divām dienām dzīvē
Tresī, tresī / ar gūžām tresīī - pīpējot deklamēja docents, kamēr eksdeputāts Mikiņš ar lāpstu mīcījās pa seklo kapu. Es tikmēr atspiedies pret savu lāpstu dzēru šampi no kakliņa. Mans darbiņš bija beidzies brīdī, kad bedres dibenā sāka sūkties ūdens, pārvēršoties kakmālā, bet man nebija gumijnieku kā biedriem. Bet es drīkstēju pēc tam aizbērt rakumu. Atlika tikai vēl saspraust mietiņus apvērstajā velēnā, lai pavasarī mācētu to vietu atrast.

Pār zemi mīla valda / pār āzi kaza valda / un iemeslu tiem gana / priekš tādas dzīvošanas - turpceļā aurējām kozdami makfūdā, noskalojot ar šampi. Vecpiebalgas mežainie lauki mūs sagaidīja ar roku aizsniedzamām pelēkām debesīm, kā jau hailandē. Rudenīgā plašuma aizkustinājums mijās ar svētīga darbiņa apņēmības pacilātību. Tā ideja bija radusies nejauši, pirms dažām stundām dziļi palkavniekā, pēc sestā rumarkolu, no skaļa bīta, aizrautīgu pliknabas meiteņu-dejotāju un britu vecpuišu trakuma pielipināta apdullinājuma. Bet idejas aizmetņus radīja bluzus bandus latvensis ar svīthotmama un inkaras busulisas priekšnesuma apmeklējums. Bet varbūt tam par iemeslu bija mana piektdiena gultā, kad septiņreiz nevarējis, iejaucu balzāmu ar tomātu sulu, cerībā, ka tas stimulēs izdošanos astotajā mēģinājumā. Bet nekā. Nespēju vajadzēja noskalot ar henesī pirms došanās uzdzīvē.