Tas bija viens brīdis, kas mainīja dzīvi. Tiesa, ar gādīgu autoritāšu palīdziņu. Klik, un esi brīvs. Krakš, un esi brīvs no naida. Plokš, un vairs nav gandējošu dusmu. Čik, un pēkšņi ir viegli. Puf, un nesaproti, kāpēc nesi to tik ilgi. To sauc par atlaišanu. Un viss atlaidās arī. Priekšstati, izveidotās sistēmas nobira kā putekļi. Apkārtne un apstākļi, kas izveidojušies pēc šiem priekšstatiem kļuva tik nesaderīgi un neatbilstoši. Cilvēki apkārt ir bijuši instrumenti, transporta līdzekļi, kruķi, protēzes, trankvilizatori. Kas ir Nedrošība vairs? Un rīcība tagad ir tik pašsaprotama, nekādas pretestības. Lai krātu jaunu naidu un dusmas. Kuru objektu izvēlēties tagad par vainojamo?