Dubultattiecibas
L stāstīja savu pieredzi par lēno pāreju no vienām stabilām attiecībām ar kādu vīrieti uz citām stabilām attiecībām ar citu vīrieti. Šī pareja notiekot mokoši lēni un reizē viegi pašsaprotami. It kā visu laiku skatoties atpakaļ, reizē vēloties noturēt saitē veco mīļo jauko partneri, bet arī azartīgi metoties jaunā dzīvē. "Sievietes esot maitas" - viņa teica. Domājot par to vai viņa nenodara pāri kādam cilvēkam ar to, viņas atrodot tūkstošiem attaisnojumu, kas ļauj krāpt bez sirdsapziņas pārmetumiem. Un justies pietakami komfortabli. Neērtības gan nedaudz sagādājot piedomāšana pie būtisku lietu noklusēšanas.. Grūti esot pamest iepriekšējo aiz žēluma: tas esot jauks, mīļš, sirsnīgs. Un gultā ar puisi liekoties aiz žēluma..
Baisi, es nodomāju. Es nespēju neko piebilst, kaut ari man būtu ko teikt. Laikam tomēr arī krāpj sievietes savādāk nekā vīrieši, tāpat kā visu pārējo dara citādāk. Vismaz ar citādāku attieksmi. Man šķiet, vīrieši tomēr jūt kaut kādu vainas apziņu, mēģina kaut kā izpirkt vainu. Protams, nodarījums ir nodarījums, laiku atpakaļ nepagriezīsi. Man šķiet, vīrieši dubultdzīvē iekuļas, jo nedomā, tikai seko instinktiem, tad sievietēm, tas ir izskaitļots gājiens. Un tieši tāpat kā sieviete atšķirībā no vīrieša spēj veikt vairākus darbus vienlaicīgi, tāpat arī viņa labāk spēj "pavilkt" dubultdzīvi