Man nebūtu ienācis prātā, ka Krišjāņa identitāte vēl kādam ir nezināma, it sevišķi pēc pēdējā laika notikumiem. Var jau gadīties, ka kāds, kurš neseko apkārt notiekošajam, varētu būt palaidis to garām, bet nekādā gadījumā nebūtu to uzlūkojis kā kādu noslēpumu. Manuprāt, sašutums par viņa uzvārda nosaukšanu nav godprātīgs un liecina, ka tas ir tāds kā princips izmantot formālu oponenta kļūdu. Diemžēl nevaru arī apgalvot, ka tas pārsteidz, tā vienkārši ir situācija, kādā tagad esam.

Ar interesi sekoju Krišjāņa ierakstiem, un to es saku bez sarkasma. Piemēram, man likās jauka viņa pašironija par to, ka viņš ir izbanots no tvitera, un tagad mēģina rakstīt un komentēt cibā, bet te arī viņu rāj, un tad nobeigumā aizkustinoši Jēzus vārdi: "Lapsām ir alas, putniem apakš debess ir ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur Savu galvu nolikt." Tas liecina par labu humora izjūtu. Patika lasīt arī ierakstu par to, ka cilvēki neciešot lasīt filozofisku vai analītisku tekstu, kurā bez ironijas ir runāts par Dievu; izlasīju to un padomāju, ka droši vien nav tik traki, bet ja jau viņš par to ir tik sašutis, tad slikti viņam. Un, ja viņam tas ir slikti, tad jau man tas drīzāk ir labi, vai ne? Labi gan, labi gan!