es tomēr intuitīvi nespēju tev piekrist. ir skaidrs, ka upuri vainot ir nepareizi, bet es narkomānus neredzu kā upurus un alkohōliķus arī nē, lai gan noteikti ir izņēmumi. man liekas, ka, ja cilvēks izvēlas, nezinu, smēķēt, dzert kafiju, lietot alkohōlu vai tādas vai savādākas psihoaktīvās vielas, tad viņš ir tomēr drusku atbildīgs, vai tad ne? tāpat kā resni cilvēki ir atbildīgi par savu resnumu. tāpat es zinu arī, ka ir kaut kādi soc.apstākļi, kad cilvēki nonāk pie sūdīga dzīvesveida negribot. un tas pats resnums var būt no nespējas kontrolēt pārēšanos, kas, savukārt, varētu but kāda psih.problēma nevis izvēle. arī atkarības var būt šāda psih.problēma un var nebūt izvēle. bet tas tā nav vienmēr.
jebkurā gadījumā man liekas, ka ir jāpalīdz visiem, jo cilvēki primāri ir cilvēki un tikai pēc tam vecmammas, blondīņi un narkomāni.

es nezinu, kā šobrīd šī sistēma strādā un kas vispār cilvēkiem ir pieejams, bet es uzskatu, ka ārstēšanās iespējām un visai citai palīdzībai vajadzētu būt vienlīdz pieejamai visiem. tāpat kā pensijas, invaliditātes, māmiņu un bērnu pabalsti ir pieejami visiem, kam tie nepieciešami. jo tā vainīgo meklēšana un šķirošana ir ļoti neproduktīva. piemēram, alkoholiķis nav vainīgs, ka viņam ir atkarība un tad jāmeklē, kurš ir vainīgs? par vainīgo tad var pasludināt alkohōliķa, nezinu, vecmāmiņu un tad ko? atņemt viņai pensiju, jo viņa ir slikts cilvēks? vai arī invalīdam nepiešķirt pabalstu, jo invaliditāte izraisīta paša neapdomīgas rīcības rezultātā? tas viss ir bezjēdzīgi un nelōģiski.

Tas ir loģisks iznākums tam, ka valdība sapiš nacionālo veselības aprūpes modeli un samazina finansējumu. Bet cilvēki tā vietā, lai solidāri piespiestu valdību ieviet modeļus, kas reāli darbojas, sāk kasīties savā starpā un savās nelaimēs vainot narkomānus vai bezdarbniekus, kas nemaksā nodokļus.

Tātad tu tomēr pieļauj, ka vainas apstāklis varētu ietekmēt vajadzīgās ārstēšanas saņemšanu?

Protams. Man vienkārši likās, ka tev ir vēlēšanās esošo modeli pārskatīt.

Empātija ir empātija, bet vainošana ir kas cits. Ar ideju iekasēt ārstēšanas izdevumus pacients jau tiek tieši vai netieši vainots savās problēmās.

es tikai parādu, kāda ir mana lōģikas ķēde un neuzdrošinos apgalvot, ka man ir taisnība. tamdēl labprāt lasu un uzklausu arī visus citus viedokļus. ja manis teiktajā ir par ko viebties, man patiktu, ja man parādītu, par ko un kāpēc.