ingmārs pats ir dogmatiskis - girb uzspiest bērniem savas morālās vērtības, ko viņš varbūt neiedomājās, ka bez reliģijas sveista to putru ir grūtāk iesmērēt

+ tas vēl tas piemērs, kur dabā, piemēram, mērkaķis var izrādīt empātiju, ir galīgi garām, tas nenozīmē, ka mērkaķim ir morāle - viņam viss ir "labs"

tieši pieturoties pie senām, dogmātiskām, stingrām vērtībām ir pat ļoti jādomā un jānopūlās, lai laicīgajā un mainīgajā, pārejošajā pasaulē sevi samērotu un pārtaisītu pēc sakrālās pasaules nemainīgā vaiga. visu laiku jādomā, kā sevi pilnveidot, saskaņā ar reliģiskiem prekšrakstiem, visu laiku jāurķējas sevī, visu laiku jāmēģina būt labākam. arī tradicionālās sabiedrībās gana daudz intelektuālo resursu tek efektīgi izmantoti un radoši pielietoti, lai kaut kādā veidā, nesagrozītu, maksimāli nedeformētu nodotu tālāk senču vēstījumu. tradicionālā sabiedrībā ir svarīgi izpildīt parauga prasības, atkārtojums, cikliskums, un tas - šī izpildīsana - ir gana sarežģīts process. nedomāju, ka Amazones džungļu indiāņi intelektuālā ziņā būtu zemāki par Londonas ofisa žurku.

jēziņ, un tagad lai es neeju uz darbu un visu šito lasu?!