Gribas nodirst un lamāties nosaukt rupjos vārdos... vārdsakot izgāst dusmas uz ķipa manu ciešanu avotu. Da labi ar prātu jau saprotu... nav jau man nekādus apsolījumus devusi.... pats es tĀds nestabils... bļeģ a ko tad tas brīvais putns par stabilitāti grib. Nu bļin es biju ar visu mierā... ar visiem attiecību modeļiem... lauzu sevi... pielāgojos... bļeģ nu principā atdevu sevi... da bļe murgs kaut kāds... tagad nē varbūt pēc gada kad ķipa būs sakārtota dzīve man un viņai... bļeģ kas tā par diršanu.... kādas ilūzijas... pēc kāda gada... bļeģ es jūtos piedirsts... tā būtu karma ? Parasti es esmu bijis tas kas piedirš vai krāpj... nu nonesa mani vakar telefonsaruna tā ka atkal gribas sēsties uz korķa... bļebļebļe nu... viņa nomierināšoties tikai tad kad viņai būs cits un man cita... nu vai nav dirsa... bļeģ... nu kā vispār tādu teikumu var pateikt... domāju viņa vienkārši nerubī ko jūtu... nu labi par to nav ko pārmest... bet jibal.... man sekss nebūs... tas gan stulbi... ar ko nokniebties atrast var vienmeer... bet kvalitĀte. Un vispār gribas satikt nolmāt un nezinu samīļot.... nu nahujam jāiemīlas cilvēkos ar kuriem viss sarežğīti... nu bļin es mīlu to maitu tāda kāda viņa ir... bet bļeģ man spēka aptrūksies mīleet