sprungulss' Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in sprungulss' LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Wednesday, January 17th, 2018
    3:28 pm
    PēterSīlis ir Pēterim piederoš putns.
    Monday, January 15th, 2018
    1:21 am
    Man reizēm patīk, ka pieauguši cilvēki uzvedas, kā pusaudži. Bet tādi pusauďži , kādi bijām mēs, nevis mūsdienu pusaudži. Reizēm blēņoties ir forši. Vispār muļķoties un būt nedaudz bērnam. Bet atbildīgam bērnam.
    Saturday, January 13th, 2018
    4:42 am
    Mīlēt to ko dari
    Vot to es saprotu. Un kā vēl saprotu.
    Ko nozīmē ismisums. Pat ne izmisums bet es pat teiktu ka tas ir skaisti.... Dzirdēju tādu teikumu, kurš man ļoti patika... :
    "Trakākais ar ko esmu gleznojisi, tā ir zobu pasta, nebija baltās krāsas, un man klīniski vajadzēja gleznot"

    Šis teikums man izraisija prieku un siltumu sirdī visas dienas garumā. Ja grib, var visu.

    Un vispār. Ko ne
    Friday, January 12th, 2018
    5:49 am
    Pirmās zīmēšanas nodarbības. Afigenna deva pārliecību par to kas Esmu. patīk. Un galvenais, ka sanāk.
    Wednesday, January 10th, 2018
    8:15 pm
    Tinderī man sapas ar vislsik kaut kādām lietuvietēm.
    Tuesday, January 9th, 2018
    5:34 pm
    Kāpēc Cibā neviens vairs neraksta par seksu. Man nav seksa. Palasīt vismaz varētu.
    7:39 am
    Es nezinu, kā tas nākas. Bet šodien man dzīvot patīk. Nenosaukt to gluŽi par baisu dzīvesprieku. Bettt man makā pēdējie 20 eiriki, puse jāatdod par zīmēšanas nodarbību un 15itajā tik citas naudas un sāku domāt ko ēdīšu, ko pīpēšu, un telefonreiķins nesamaksāts...nu neko. Ne pirmā reize, aizņemšos, kko izdomāšu. Nospriežu pofig un hujāriju tādā pofigā pa dzīvi tālāk. A te hujakš zvana telefons. Hujakš čoma bračka. Šis tāds: ko dari rīt, parīt ? Es tāds: nu ķipa brīvs man nàkamā maiņa tik sestdien. A ko ķipa vajag ? šis tāds: aij Te viens dzīvoklis jāsāgatavo krāsošanai, nu negribi to izdarīt, piķis hujo majo caur mani, tu taču zini... Es tāds: Nu davai. Sazvons tad.

    Nu jā. Es esmu interesants gadījums. Man Ļoti vienmēr ir haļavas ja nedzeru. Kad dzēru vienīgā haļava bija tā ka dzīvs paliku.
    Nu jā man likās ka tūlīt bez piķa palikšu. Un vismaz ar kautkādu iztikas minimumu tās pāris dienas man haltūres nodrošinās.
    Sunday, January 7th, 2018
    4:32 am
    Sev
    Jāpamēģina uzrakstīt, kādas īpašības, kuras Man Sev patīk..
    Es labi gatavoju, Es Esmu radošššš, Man patīk savs ķermenis, Esmu apmierināts ar Augumu, krāna garumu, izskatu, nu šitas toč, kaut kā viss galīgi kompleksos nedzen... nēsmu bullis un nēsmu liliputs.. , Esmu čakls, Patīk kārtība, Radoši risinājumi ikdienā un saimniecībā arì ir Mans. Sievietes saka izstaroju siltumu un vispār magnētismu, Saprotu sievietes bieži vien man uzticas, nezinu man reizēm šķiet tas traucē jo esmu čomiņš... nu gandrīz kà gejs bet tāds kurš nav gejs, jo arī rokas gluži no dirsas neaug, visā visumā esmu ārēji savaldīgs. Principā monogāms, krāpis protams esmu, bet ārkārtīgi reti. Nu protams... Es tak nelietoju alkoholu..he, Un lai gan Mani par pilnīgu Optimistu nez vai var nosaukt, Par pesimistu būt neatļaujos ...

    Ha ha gandrīz sludinājums
    3:18 am
    Es patiesībā konstatēju. Ka patreiz es sev vel nemaz nepatìku. Pieķēru sevi vērojam citu cilvēku bildes feisbukos, un domādams: Kāda gan viņiem dzīve, kāda sabiedrība apkārt, cik viņiem interesanti. Reizēm šķiet, ka cilvēki skatās uz Mani, no augšas. Reizēm man gribas piederību, un tad es to meklēju cilvēkos no malas, gribu šķiet viņu atzinību... Es mēģinu saprast, kas man kait un kāpēc pēc pusgada nedzeršanas. Es jaungadā tomēr ņēmu un tomēr lietoju alkoholu. Viss ir cauri, viss beidzies. Un visticamāk tik drīz neķeršos pie pudeles. Gribu tikai saprast, kas man lika, to darīt. Jā Es pieņemu to, ka tas notika galvenokārt par to, ka nepieņemu sevi tādu, kāds Esmu Es Pats. Es cenšos būt labāks, nekā Esmu. Sevi mēnešiem patiesībā māniju pīpējot zāli un bēgot no realitātes. Es visu laiku Esmu viens un Taisu savas lelles. Es galīgi nèsmu pieaudzis. Sieviete kuru Es šķietami gribu iespèjams nav tik idiàla, kà Es cenšos Viņu idializēt... Viņa nav slikta, jā bet vai, ja Man viņa būtu, vai viens otru ar savām neirozēm nenoēstu. Un vispār kāda velna pēc Esmu iedomājies, ka Es maz kādreiz viņai būšu vajadzīgs. Vienreiz izdirsu to kas varētu būt bijis notikt... Kāpēc lai kas mainītos. Jo es Takš Mainos. Protams. Ārēji jā. No malas jā. Bet iekšā. Iekšā ir tukšums... Nu jā...
    Un nejau tikai sievietes. Satiekos ar cilvēkiem, eju uz vietām kuri dziļi sirdī man tolkam nemaz nepatīk. Bet nu ķipa draudzīga statusa uzturēšana ar "intrasantiem" un viediem, "inteliģentiem" cilvēkiem, kas runā nereti lietas kas man patiesībà pat neinteresē. Man to vajag. Patiesībā nafig nevajag. Man protams patīk radoši cilvèki un foršas personìbas nevis augstprātīgi pidarasi.
    Ja pirms tà pusgada Es regulàri pasaudēju sevi šmigà. Tad to pusgadu bez šmigas es tāpat turpinàju sev melot. To norāvienu meiģināšu pagriest tā, ka tas man atsksites punkts turpmàkajai skaidrībai. Ka jābūt Sev Pašam.
    Thursday, January 4th, 2018
    5:47 pm
    Skatīties yūtubos muļķības. Ietīties segā. Dzert zāļu tējas. Moments kad smadzenes atslābst. Tu jūti kad viss būs labi. Bet šodien vēl nē. Šodien vari atļauties saviem nerviem atpūsties un īpaši nedomāt. Kaut kāda pateicības sajūta, ka pārāk lielas ziepes nav ievārītas. Bet protams nelieli pašpārmetumi sev. Tiek ēsti čipši un visādi sāļumi. Vēl tik kādu kuram pačīkstēt. Kādu siltu ķermeni blakus, kurš pasaka, man tevis žēl un uķi puķi... un tad, un tad var atkal mēģināt dzīvot...
    Visvairāk jau ir skaidrs, ka nekas jau nav noticis. Tik tā uztvere gan ir tāda. Saasināta. Visi jutekļi un nervi kliedz pēc mieriņa... Kaut ko Es darīju nepareizi, pa strauju, pa lepnu grābu sev to dzīvi, sev visu
    9:14 am
    Izklaidējoš pasākums "Bērnu (k)Rīts". Sūc ar to manu jaungada rāvienu. Apkopēja uz darbu atnāca ar pārsistu snīpi.un šuvi uz tā. Skumji un komiski. Nesaprast tieši kā. Saka jau ka nelaimes gadījums un pašas neveiklība. Nu vai tad es melot nemāku...ka man... šitādus pekstiņus stāstīt. Ehhh
    Wednesday, January 3rd, 2018
    9:51 am
    Pēc pusgada nedzeršanas sanāca plānots norāviens. Hui sņimi. Tik vājprātīgi jau nebija. Bet prieku ar man nesagādāja. Es īsti nezinu plānots. Neplānots. Es nemaz sevi nemeiģināju appist. Domādams ka bez sekām tikšu cauri. Protams nav nekas dramatisks. Darbā esmu. Uz korķa nēsmu. Ir bišķi triceklis. Bet tāda bezjēdzīguna sajūta. Nu padzēru. Un neko no tā vispār neieguvu. Absolūts tukšums. Prieka nekāda. Pēc jaunā gada pēc pusnakts laikam nezinu ko es apēdu bet šķiet tās bija markas. Tas pasākumu nedudz izkrāšņoja. Bet Man jau šķiet ka psihodēlija kopā ar šmigu nav savienojuma. Pret psihodēliju var vēl izturēties ar cieņu un pietāti. Bet alķìts ir tik sasodīti rupjš un brutāls. Paņem izvazā pa peļķēm vēl dirst tevi pasūta... ne nu jā atkal skaitīšu dienas. Nedzeršu. Bet fuk. Nu kā šitā, es gāju uz pasākumu, piepirku pilnu somu ar limonādēm. Un bļeģs ìsi pirms desmitiem liķieri. Bļin liķieri. Kautkādu sūdu par 7 eirikiem. Kurš pat garšīgs nebija. Nu pēc tam jau aliņi hujaliņi un sidrisiņi un hujomajo attapos zebrās... ko bļeģs tur es biju pazaudējis. Drīzāk ja es maz zinātu kā es mājās tiku. Un nu galīgi es par sevi nepriecājos. Pusgads man bija tād a kā uzvara pār Sevi. Nu ko jāmēģina otreiz pārsist pusgads. Šodien krata. Bet piķis vēl ir. Ir darbs. Attiecības pārāk ne ar vienu nesačakarēju. Dzìvs. Bet piedirsts gan jūtos. Un man ir škrobe nevis par sūdiem kas savārìti. Rādās ka neko ļoti savārijis, bet pats fakts.
    Sunday, December 31st, 2017
    12:10 am
    Nu joptvaimaķ
    Saturday, December 30th, 2017
    12:34 pm
    Es domāju tā nav tikai nepacietība. Tā ir normāla prasība no dzīves. Man nepatīk gaidīt, uz cilvēkiem uz lietām. Kāmēr gaidu citur dzīve notiek.
    Wednesday, December 27th, 2017
    10:33 pm
    Varu arī nesvinēt. Man nav intereses apsisties vai vēl jo vairāk,teiksim dzert, vai pavadīt laiku rēbušu cilvēku sabiedrībā arī netaisos. Ja man kaut kas pēc manām domām izraisīs stresu tad jau laicīgi svinētājus dirst pasūtīšu, svētā mierā uzpīpēšu un iešu gulēt. Es gribu sagaidīt jauno gadu mierīgi un bez nahuj kaut kādiem piedzīvojumiem. Eu lohi. Klau. Jā Jūs Jūs. Es pirmo reiz dzīvē esmu skaidrā pusgadu. Mana dzīve ir apgriezusies pa 180 grādiem. Es atsakos līst ellē atpakaļ, vai kaut tuvumā laist čìkstošus ņerkstošus un nelaimīgus cilvēkus, nahuj netaisos uzklausìt problēmas no cilvēkiem, kuri vaino visu pasauli un nepaskatās uz sevi... klausīties tukšos jēlos vārdos un žēlabās. Ha ha. Nežēlīgi ? Kur jūs bijāt kad es uz paģirām miru nost, kur jūs bijāt kad nomirt gribēju es. Kad pajuka attiecības ar cilvēku ar kuru Es biju laimīgs. Kur jūs visi bijāt. Man tad palīdzēja alkohols un nrdaudz narkotikas. Bet dzert vairāk patika. Iesaku arī visiem kuriem ir depresijas un huiņas un neveiksmes Dzeriet,Nodzerieties, Nolietojieties. Ienīstiet visu pasauli, krītiet bedrē, saslimstiet kļūstiet par bomžiem,palieciet bez draugiem. Sapišiet attiecības un gaužaties raudat cik ļauna ir pasaule. Bet nē bļeģs es līdzi Jums NEIEŠU
    Tuesday, December 26th, 2017
    2:41 am
    Ja tā padomā Es nepazīstu nevienu dzīvu Mildu. Ja nu vienīgi to no "Ugunsgrēka".
    1:50 am
    Divas brīvdienas gulēju labi, aizmigu labi, sapnīši jauki. A tagad, kad rīt jāpastrādā. Miegusa nav. Nepatīk man šitā.
    Monday, December 25th, 2017
    12:51 am
    Nu nepatīk man būt vienam. Nu nepatīk. It sevišķi ziemassvētkos. Nezinu. Cenšos būt pašpietiekams. Un kopš šmigot beidzis. Man ļoti labi izdodas būt pašpietiekamam. Man ir savas lietas, ko daru. Man ir savs darbs par ko es pelnu savu maizi un savas cigaretes. Un esmu nobriedis būt mākslinieks, nē es esmu mākslinieks, jo ja es nēsmu. Tad Dieva goda vārds nav jēgas nekam, dodiet man striķi un es eju ābelēs. Bet fukin tā vientulība . Kur ķēms ar ko kopā ķēmoties, matus kas man pabužina, dumju filmu paskatās ar mani, uzsmēķē zāli ar mani kādā piekdienā, pamīlējas, un saprot. Ir man viena tāda. Kura man dikti patīk. Un bija reiz draudzīga ķēmošanās, nē nu draudzīga ķēmošanās ir vēl ar vien un toreiz bija tuvāk, tagad ir tālāk. Nene... nav tā ka man tagad būtu tas, ka ja man viņa nekad nebūs. Es iešu karāties ābelēs. Ābelēs karātos tikai tad, ja man to mākslu atņemtu, bet ar mākslu es varu nodarboties, pat ja man nekā nav. Krīzes gadījumā ar kakām zīmētu, plēstu un līmētu. Bet ar kakām vientulību aizpildīt Es nevaru. Nu protams ir tās citas sievietes, un iespējams ka uzrodas tā cita kura man aizpilda to tukšumu. Es neskumšu ja viņa nebūs. Bet viņa ir, un Tagad domāju, ka varētu justies ar viņu laimīgs. Protams ir figļi migļi, trešā personā, bet ar kuru viņai iet sūdīgi un pat tas fakts ka viņa apzinās ka esmu diezgan piemērots personāžš vecumdienu sagaidīšanai. Laicīgi jāsāk tak domàt. Man nepaies ne 30 gadi un pencijs vecums klāt. Nu jā. Un pluss sarežģītais sieviešu prāts. Un eij un gaidi un izdomà. Un ir tāda sajūta, ka gaidu. Tas nedaudz ir nepatīkami. Bet nu es jau it kā nēsmu arī norakstijis, ka neskatīšos citos virzienos, vienas divmēnešu attiecības izjuka, divi tinderrandiņi izgāzās, sajūtu randiņi nez kas tur bija. Un meiteņdzimuma cilvēki no paziņu loka ir viens ar ko patējoju un ir simpātija man, bet piet nepratu un nezināju vai vajaga. Es tomēr visur meklèju analoģijas ar to savu dvēseles radinieci, pat ne jau dēļ personas, katrs ir individualitāte, bet to komunikāciju man vajaga radniecīgu.
    Un banālākais ir tas, ka man pietrūkst visvairāk vienkārši otra cilvēka ķermeņa siltums.
    Friday, December 22nd, 2017
    11:20 pm
    Cepts siers ir kūl.
    12:56 am
    Vļē. Nu man riebjās, ka man nav veselīgs miegs. Kaut kādu huiņu domāju un Cibu lasu. Tā vietā lai atpūtinātu smadzenes un organismu. Pēc 5 stundām jāceļas, bet gulēt negribas. Tagad jālien no migas laukā, jo vajag arī vēl čurāt, značit uztīt cīgu un arī iet uzpīpēt. Nu neraža. Vļēēē
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba