sprungulss' Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in sprungulss' LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Monday, August 7th, 2017
    10:59 pm
    Apollo raksta.
    Daudzi cilvēki, kuriem nav partnera, pievēršas porno, kas savukārt var negatīvi ietekmēt seksuālo performanci vēlāk.
    Sunday, August 6th, 2017
    10:06 am
    Manā plejlistē ir atkal tādas grupas kā 10 gadus atpakaļ ... Hocico, Wumpscut, Flesh Field utt. Nezinu kāpēc. Nostaļģija laikam. 44 diena bez šmigas. Ehh ... man bija randiņš. Divi. Vakar otrais. Pirmajā randiņā... Aizvakar... Satikos pie LMA un gājām un sēdējām parciņā dzērām kafiju. Runājām par lietām. Centos būt godìgs. Cik nu vien varu. Sieviete forša. Gudra. Pietiekami dīvaina. Man jau nedìvainas nepatīk. Nu dīvaini cilvēki vispār patīk. Laikam tāpēc ka identificēju ar sevi. Atpazīstu viņos sevi. Tur kur kādam kāds tarakāns galvā. Tur spoguļattēls vien ir.
    Pēc randiņa aizgāju uz filmu vakaru andrejsalā. Ar hmm sievieti kuru satikos un varētu viss būt. Nu varētu. Bet nav. Un es pat zinu kāpēc tās lietas tā sarežģījušās. Ir kopīgie elementi. Tikai atšķirības tomēr kā mēs to pasaulīti uztveram. Viņa to varbūt neatzīst bet viņa baidās. Un varbūt gribētu. Bet baidās. Un nelaujas. Nav tik impulsīvs zvērs. Saprāts strādā. Un ir bišķi tramīgs no manis. It kā par izrunātām lietām. Bet tomēr. Un es viņu saprotu. Ticu ka pie pareizajiem apstākļiem laika un vietas viss varētu būt samėrā vienkāršāk. Un ir jau ar. Ka tìri laiku mēs protam pavadīt labi tā pat. Bet tas jau nemaina to ka es jūtos vientuļi. Un esmu dikti viņā samìlējies. Tā ka tas traucē skatīties uz citām sievietēm.
    Neskatoties uz to es tomēr biju uz randiņu. Biju un bija teiksim labāk kā iedomājos.
    Vakar pilnīgi spontāni. Virtuāli uzaicināju peldēties. Un negaidīju ka piekritīs. Bijām peldējām. Bučojāmies. Un jūtu ka jā laikam jāļauj tiem notikumiem iet savu gaitu. Ja liktenis man piespēlē. Vismaz. Nebūt vientuļam. Kāpēc ne. Vispār dikti mīļa meitene liekas tāda. Tas randiņš vispār tāds kas atsita kaut kādus pusaudziskus mulsumus. Interesanti. Arī dabūju savdabīgu komplimentu. Nu man patika. Es esot dikti Terapeitisks. Terapeitisks jā tā man neviena nebija teikusi.
    Pēc visa jūtu. Pēc žestiem pēc pieskārieniem. Meitene pieķersies. Es laujos. Man patīk. Bet negribētos lai sanāktu ka sāpinu. Ka esmu kretīns. Negribētos. Jo patreiz par sevi nezinu neko.
    Tuesday, August 1st, 2017
    3:53 pm
    Celebāts
    Man liekās ka šobrīd sieviešu dibeni uz ielas uz mani skatās.
    Tuesday, July 25th, 2017
    12:46 am
    Kofeīns. Bļeha muha šodien 4 Kafijas. Un puslitrs kolas. Nu ķipa neko. Nav baisi traki. Skaidrības sākumā tas esot normāli. Kaut kad 8 bija pa dienu. Vakar divi litri kolas. Cukurs un saldumi. Nikotīns nav vairs tik traki aktuāli kā pirmās divas nedēļas. Nervi ir nostabilizējušies un murgi nerādas. Miegs cieš.. Man arī paldies dieviem nav īpaši par ko stresot. Vispār baigās pārmaiņas sevī jūtu. Ir interesanti. Nu kaut vai ja ne labāk tad citādāk noteikti. Galvenais ka man patīk visu to saķēzīto vākt kopā un redzēt rezultātu. Vispār ar interesi vēroju pasauli un piedalos pasaulē...savā dzīvē.. ja 12 gadus skaidrā nēsmu bijis tad pēkšņi liekas tiešām interesanti. Godīgi sakot jocīgi ka cilvēki no malas pat nenojauš, nu jā no ģīmja jau nepateiksi... es izskatos savam vecumam pat jaunāks. Bet ceļ pašapziņu... Bet es nevaru izskaidrot to kā tās lietas darbojas, kad alkoholiķis beidz kost, ar nosacījumu ka līdz kaulam atzīst ka ir dirsā, kā sāk lietas pēc tam strādāt kad viss kārtojas un bļins mērkaķa ātrumā. Uzrodas iespējas darbi cilvēki, biznesi, sakārtojas attiecības un notiek viss daudz labāk nekā cilvēkiem kuri piemēram nav pat pagaršojuši alkoholu, vai socialajiem kodējiem, normālajiem cilvēkiem. Izskaidroju es tikai tā ka kožot ir dzīve paskrējusi garām un kad beidz dropēt tad grāb dzīvi abām rokām un pilnām saujām. Vispār pēc būtības alkoholiķi bieži vien ir ar gudrām galvām vai zelta rokām visu dara no sirds un līdz galam, nereti arī dzer līdz galam. Vispār nedzeroši alkoholiķi paliek arī daudz vērīgāki, bet vērīgāki pret sevi, dzerdami protams pret citiem, jo kā nekā visi citi vainīgi nevis tu pats.... mjā es tagad tā ļoti centīgi mēģinu praktizēt godīgumu pret sevi... nu hvz citreiz jau gribu sevi apmānīt būt par sevi augstākās domās nekā ir patiesībā... bet priekš kam. Ja tas tā pat nestrādā... nu tā
    Monday, July 24th, 2017
    1:14 am
    Viss mainījies. Mainījies nu laikam jau uz pozitīvo pusi. Skatos pēdējo reizi, kad rakstīju strādāju mežā. Vispār sasodīts es gada laikā esmu paspējis nomainīt sasodīti daudz darba vietas. Nepastāvīgais idiots. Nu labi. Šoreiz esmu vismaz skaidrā rīt aprit 30 dienas. Pēc pēdējā rāviena sapratu nu pizģec dirsā ir. Nomocīju 3 dienas paģirās. Un aizpisos uz bezdarbniekiem, uztaisīju statusu un izdomāju pohuj kas būs tas būs iešu minesotā iekšā. Rinda līdz 17. Augustam. Padevos. Bet pizģec kā gribas nedzert nu pizģec kā gribas normālu dzīvi... domāju kā būs tā būs. Nu 17. Augusts. A ko tad darīt līdz tam augustam? Sāku apzvanīt paziņas un prasīt vai nav kāda haltūre, pohuj kāda: zemi rakt, strojka, da jebkas... un neko negaidīju. Mājās apgriezu krūmus, nopļāvu zāli, mazgāju grīdas. Gāju pirmās desmit dienas katru dienu uz sapulcēm, citreiz divreiz dienā, otrajā skaidrības dienā, aizgāju nopeldēties un eju tagad katru dienu gandrīz. Vopšim padevos pilnībā. Ir dirsā sapratu. Personība degradējas, un ja es dzeru viss ir tikai sliktāk. Kāpēc dzeru es aizleju emocijas un emocijas man ir daudz....
    Vārdu sakot notika negaidītais man uzradās haltūre kas savā veidā aizpildīja tukšās kabatas un tajā pašā dienā arī saņēmu pastāvīgu darba piedāvājumu, pie tam fantastisjā vidē kura man patīk un darbs kuru es varu darīt bez stresa un nervu drāšanas.
    Vēl parādījās cilvēki un lietas, kas kaut kādā mērā liekas imteresanti. Un tās lietas notiek man par labu. Un tur rodas jautājums, kā tas strādā ??... ir pagājušas 30. dienas un tas nav ņihuja. Bet es no nulles praktiska pagrimuma un vienkārši pilnīgas padošanās... esmu atkal sociāli aktīvs, ir darbs kas man patīk un virsū nāk kaudze ar haltūrēm, nav tukšas kabatas, pat pretējais dzimums tā jauki izturas pret mani ( lai gan šito domāju atmest uz laiciņu... kaut gan te nevar prognozēt,jo ja notiek tad pats no sevis), esmu atsācis kārtot parādus. Man nav bijušas šitādas 30 dienas ir sajūta ka es it kā dzimstu pa jaunam un ir interesanti jo tikai tad, kad es ņēmu un atmetu jebkādas ilūzijas, tad ģeometriskā progresijā viss iet uz augšu. Nu protams ir gan emocijas gan visādi citi dzīves mēsli, sagriesti pirksti, vēlme nožmiegt dažu labu radinieku, mīlestība pret tuvu cilvēku ar kuru nav tik viss vienkārši un skumja par to, bet visu to uztveru mierīgi... stipri dīvaini mierīgi. Vai man negribas iedzert... nē par laimi... nav jau tolka iedzert.... iedzert nozīmē iedzert vienu aliņu ... un otru un visīti un nākamajā rītā salāpīties un pārlāpīties... protams banketu sākt dārgā krogā, uzsaukt visiem, tad visi tevi mīlēs un pabeigt ar dvuļu pie gultas... bez naudas bez cigaretēm ar pazemojuma sajūtu ar vainas sajūtu... ar riebumu pret sevi... un kad atliek dzert līdz nomirsti... bet nemirsti jau .... pa pogu izlekt bail... bet nodzerties līdz nāvei nesanāk... nē ...bļeg.... negribu negribu atpakaļ... manas 30.dienas skaidrā.... nekādā mineaotā neiešu... strādāt izvēlos
    Wednesday, May 24th, 2017
    10:22 pm
    Mežā
    Otrā nedēļa kopš strādāju mežā. Izturība aug. Nomočīt sezonu un varbūt arī ziemu kas to lai zin. Patreiz tīrs fiziskaia un svaigs gaiss riktīgs antidepresants. Nav jau arī īsti baigi baisa depresija. Piemērotākais mAna paura sakārtošanai. Pluss papildus man neviens neliedz izbrīvēt laiku jumtu haltūrēm. Vajag beigt dirsties un sākt dzīvot. Izrādās jūtos labi mežā. Bet visu dzīvi apmaldos 4 priedēs. No kurām netieku laukā. Šodien egles stādījām. Stirnas redzējām. Vienīgais labā roka uzkačājusies vairāk kā kreisā :D un rīt kā pēc darba cēliena gribas rīt. Ēdiens garšo desmitreiz vairāk. Vispār... nu vispār vēl tik atliek izaudzināt to iekšējo pusaudzi sevī. Endofrīni... tie visi ir endofrīni manī. Un pašam neliela sajūta ka sāku iegýt tādu ka meža aromātu nuu nedaudz pēc sveķiem,nedaudz pēc priedēm.
    Tuesday, May 23rd, 2017
    4:16 pm
    Ko es gribu. Principā uzņemties atbildību par sevi. Kaut kādā veidā pateikt viņai. Parādīt ka esmu palaidis. Bet tā nu ka saprot. Vēl ar vien protams nevaru ielīst otra cilvēka galvā. Bet man liekas ka viņa nesaprot ka šis bija tāds kaut kāds pēdējais cēliens no manas puses. Nē es gribu satikt aprunāties un paskatīties kas ar mani pēc pusgada. Vēlēt labu un satikt šad tad kādu mākslu kopā pataisīt. Pasmiet. Bet es gribētu just vairāk siltuma. Baigi daudz ko padarīja un cilvēku. Labu cilvēku mēslainē izmest negribu. Bet nu jā es šķiet tā centos ka uztaisīju iekšēju pereboru sev. Un manī iekšā ir kaut kas līdzīgs nīgrumam pret viņu. Naids nē. Bet tāda drūma uzpūtība. Tā to varētu arī nosaukt. Arī patreiz es domāju man velk uz to ka vientulībā varu un lai cik dīvaini arī gribu padzīvot. Man tagad tie priekštati ko vēlos no attiecībām ir citi. Liekas ja vienreiz iekrīti uz kaut ko tādu kas patīk un ko baudi ar visu savu būtību. Tad katras nākamās attiecības tu salīdzini ar to ļubestību. Un meklē... mūžīgo plāksteri. Es varētu pacensties mīlēt kā draugu... nezinu... varbūt man izdosies. Varbūt man tagad ir vienkārši čoms uz mūžu. Kas to lai zin... varbūt tas ko saucu par jūtām ir iluzoras. Es nezinu.. es nejūtos pat skumīgi vai kā tamlīdzīgi.... man ir tik ļoti daudz jautājumu kāpēc notiek tā... un kāpēc man pieaugušam vīrietim tik ļoti grūti samierināties un pieņemt ko nespēju mainīt... kāpēc grūti pieaugt.
    Wednesday, May 17th, 2017
    9:01 pm
    Grūti atrast vietu.
    Friday, May 12th, 2017
    5:11 am
    Vļe... šorīt pamodos 4etros. Stundu acis kā pogas un vēl varētu divas studas pagulēt... miegs pazudis.. iemesls tam ir tas ka vakar pārrados mājās 19:00... nodušojos, pārēdos un apn 21:30 biju atlūzis.
    Jaunais darbs ir fukin forš. Es strādāšu mežā. Meža inventerizācija, stādīt kociņus, ārdīties ar trimmeri, pinzelēt kociņus utt. Nu nav jau miljoni bet biju pārsteigts cik var nopelnīt mežā,priekš Latvijas apstākļiem normāli cipari. Galvenais ka es drīkstu ņemt brīvu tad kad man vajaga un apvienot ar to rūpalu kas jau man ir. Un vēl galvanais pie opcijas kas man ir tagad kad principā kārtoju savu dzīvi tas ir darbs,kur vismaz man neviens nepisīs prātu. Es patreiz toč gribu nedaudz pasaudzēt nervus. Hmmm kas būs kad es "sakārtošu" savu dzīvi ? Attīstība.
    Domāju ka man šorīt visas maliņas sāpēs. Esmu laikam izturīgāks nekā domāju. Ņifiga man nesāp...
    Bet bāc. Pārāk agri iet gulēt nevar.. man tā ir... ne pūce ne cīrul bet dzenis
    Wednesday, May 10th, 2017
    10:07 pm
    Nu jā viss notiek. Rīt sāku savu jauno nodarbošanos. Darbs diezgan karmisks vopšim dabai par labu un pat vēlams. Vecā nodarbošanās ar nekur nezūd. Kompanjons zvanīja un teica ka vēl 3 jauni klienti uz piektdienu. Naudas jautājums atrisinās. Vispār problēmas atrisinās. Ātrāk gribas atkal apritē. Nav jau daudz palicis kādas 8 stundas un sāku. Šodien ar visu mājās sēdēšanu uznāca kaut kāds nīgrums. Nepatīk sēdēt un bozties.
    Tuesday, May 9th, 2017
    11:03 pm
    Šodien tāds enerģisks biju. Uzradies spars kaut ko darīt. Ir spēks un motivācija spert sev pa dirsu un rīkoties. Tā ir patīkama sajūta ka ir tā enerģija. Kabatas gan tukšas un gaidāmie ienākumi ir vieni parīt un citi piektdien. Šodien no rīta bija tik sūdaini ka leduskapis pilns bet ta cigaretes nava. Makā 1.15 €. Panika. Brokastis, divas kafijas... un sajūta tāda ka benčikus gribas grauzt bez maz.. nekritu izmisumā ... atcerējos ka vietējā tirgā pa štukai kontrobandas "prince" pardod... 20 minūšu gājiens un mans nikotīna bads tika apturēts... atrikšoju mājās un veicu visādus mājas soļus... sataisīju garšīgas ņammas... piēdos... izrevidēju skapjus un atvilknes. Bišķi pastrādāju pie savām domām rakstot dienasgrāmatu. Nokačāju telefonā bezjēdzīgas aplikācijas. Izberzu grīdas. Vakarā aizgāju uz sapulci. Un tik vērtīgi.....tik fukin vērtīgi... čalim 2 gadu skaidrības jubileja, stāstīja dzīves stāstu... kad džeks sāka stāstīt par nebeidzamajām klīšanām pa bāriem... utt ...par bohēmām... un eenas pusi šitam. Pieminēja teatra bāru,uzreiz kaut kā ar sevi asocēju, bļin visu ko viņš stāstīja izjutu līdz kaulam, klausoties izdzīvoju kopā ar viņu visus mēslus.
    Optimisms jā optimisms ka es pamostos skaidrā. Optimisms ka tūlīt,tūlīt matereālais stāvoklis atkal sakārtosies. Privātajam sektoram... nu kā lai to saka... nu es ticu ka privātais sektors sakārtosies pats no sevis... protams ka TO CILVĒKU. Nu to pēdējo. Nēsmu aizmirsis. Nevajag jau aizmirst. Kā jau teicu ka no šī cilvēka un attiecībām ar viņu man bija smags spēriens pa dirsu ka attiecības NEKAD NEVAJAG UN PAT NEDRĪKST SAREŽĢĪT. Es nekad šo kļūdu vairs nepieļaušu. Visam jānorit viegli.
    Monday, May 8th, 2017
    7:46 pm
    Man jāsāk domāt. Kā tad es tagad jūtos. Vispār jau samērā optimistisks. Ja es pieceļu pakaļu un kaut ko pats arī izdaru. Nemaz tik sūdīgi redzies viss nerādās. Papildus darbi prognozējas un vispār jau dzīve turpinās. Vēl kāds mēnesītis un pilnā apritē būšu atpakaļ dzīvē. Arī apsverot visus par un pret ar to manu simpātiju objektu. Nu pat nezinu. Tur kaut kas ir palicis tāds kas nu točna ir nepāraujams... bet kaut kas ir pārraurs neatgriezeniski simtpunkt. Ko es domāju ? Nezinu. Domāju par sevi. Nu ar citu čali atklāti sakot redzēt nepatiktu. Bet viss tur simtpunkt viņas dzīve. Pati izdomās. Bet domāt un redzēt vai dzirdēt par to negribu... nu protams loģiski iekšā ir kaut kas drošvien man vēl. Bet lai kā šitā ir labāk. It kā satikāmies uz kafiju pārrunāt visu. Es tak stingri biju nolēmis iepriekšējā vakarā, ka viss,vsjo,zaibala... kontaktu pavisam pārraut... vēl uzrunu,izdomāju... bet satiku.. sākām atkal ņirgt, aizgājām uz kaņepes kultūras centru. Visi tie joki un smiešanās, viņa man kā māsa... atšķirība ka sievišķā puse man patika ne tā kā māsām. Ar māsām ja nokļūst vienā gultā tad tā nedarās kā ar viņu daījās. Un viss tur smaržoja pēc tādas brīvības. Nu bet jā vai es viņu palaidis esmu. Jā drošvien jā. Kontakts netiek sarauts. Ir kopīgi radoši plāni un pat jau daļēji aizsākti prodžekti. Pat tajos mums domas no pusvārda. Bet pārējais fuck it būs lemts notiks. Patreiz domāju par sevi. Bet saraut saikni nesanāca. Tad ja jau nesanāca. Tad arī varam būt čomi...nu un tās radošās štelles tur ir samērā liela vienprātība tak što dzīvos manīs.
    Sunday, May 7th, 2017
    9:35 pm
    Plānot nākotni neprotu un man arī ne īpaši labi sanāk. Jo bļin nekad jau es neko nevaru paredzēt. Patīk man paredzēt. Paredzēt nozīmē justies drošam. Savukārt ja es izvirzu mērķus un maksimāli dzīvoju tagadnē, 24 stundas daru visu rūpīgi lai mērķim pietuvotos, bet nepārpùloties, neiespringstot un ieslēdzot teiksim tā veselīgo pohujismu- kā būs tā būs.... viss kaut kā labāk sanāk... šodien patika uz sev skatīties spogulī. Patika nelielais rezultāts... patika ka nervi nedaudz mazāk saspringti... patika gluži netīšām kādam pasmieties par muļķīgu joku...patika sāta sajūta no ēdiena... gluži vienkārši jāmācās vairāk "tvert mirklis"
    1:14 am
    Kaut ko redzēt, kaut ko sajust, kaut ko atstāt pēc sevis labu, nenomirt vientulībā.
    Saturday, May 6th, 2017
    10:45 pm
    Seksi
    Vot sekss ar tā lieta. Kam patīk pieiet tā nopietni...bet ne tik nopietni...nu tā lai ar prieku. Nu mīlēties... nevis drātēties... man vairs šķiet,nekad vairs nepatiks drātēties, kopš sapratu kas ir mīlēties... manā paziņu lokā ir cilvēki kas pirkuši seksu. To gan nesapratīšu,kur jēga. Vispār jā un smieties mīlējoties ir forši, forši ir rotaļāties... forši ir plikiem iet pīpēt... un pēc tam atkal smieties... forši ir vispār,ja ir partneris ar kuru kopā smieties un ākstīties... es bez ķēmiem nevaru savā seksuālajā pasaulē
    10:24 pm
    Ietramdīts
    Šis vārds sapatikās. Emocijas ir tas ko nespēju savaldīt. Ir sajūta ka pārlauzts kaut kāds iekšējais balanss. Es vai nu ieraujos sevī,slēpjos,slēpšanos pavada bailes un nepatika pret emocijām, un savukārt ja emocijas ir patīkamas es tām atdodos no sirds un dvēseles ar visu savu būtību,pazaudējot sevi, vēl idializējot. Bet neviens, ne otrs nav patiesība... patiesība ir kaut kur pa vidu. Tur ir tā realitāte kur man vajadzētu būt. Bet izvēlos vai nu slimu perfekcionismu vai absolūtu destrukciju.... neviens ne otrs man neder, jo tad es aizleju acis lai nejustu un atslēgtu smadzenes...aizietu gulēt... nenožēlotu pagātni, neizdomātu nereālu nākotni. Vidueceļš ir mans īstais veļš uz brīvību un skaidro realitāti...
    Friday, May 5th, 2017
    10:10 pm
    Iedvesma
    Vispār. Jā esmu alkāns. 6 gadus atpakaļ sāku piestaigāt uz aa. Praktiski vienīgais instruments kurš var mani noturēt skaidrā. Šodien biju uz sapulci un domāju... 6 gadi... un man ne silts ne auksts... turpinu cīnīties ar zaļo pūķi un zaudēju. Bet nē labums ir... ja es nezinātu par tādiem aa būtu sen jau renstelē. Vai zem tilta. Pēdējais korķis jācer tiešām būs pēdējais bijis. Jo man zaibala. Reāli zaibala. Alkoholiķi un narkomāni ir labākā sabiedrības daļa ko zinu... protams nedzeroši... tie kas ellei izgājuši cauri. Un tur nav nekāds rakstura vājums. Tie kas cieši turās pie pudeles ir tik apņēmības pilni ka dažubrīd viņi turas pie pudeles līdz nāvei. Apbrīnodams cilvēkus ar 15 gadu skaidrību un vairāk es spēju nekost labi ja 3 mēnešus. Es kaut kā slinkumā palaidiea esmu. Nestrārdāju ar sevi. Man šķiet es nēsmu arī īsti godīgs pret sevi. Bet tā gribas tos visus labumus ko dod dzīve skaidrā prātā. Vienmēr tas skaidrības sākums ir tad kad visvairāk spēka. Pastāstīšu hronoloģiju... pirmās piecas dienas ja ir lakts nedēļu piemēram... pāriet paģiras... organisms... tad sākas morālie... kā likums divas nedēļas streb sūdus kurus esi ievārījis... pēc mēneša ir kaut kādi mēsli sakārtoti... un sākās... ķipa ku kruta dzīvot skaidrā... sākas lepnība... pašapziņa aug. Un no vienas puses tas ir ok ja to pareizi pielieto jo es nezinu kāpēc alkāni kuri no sirds beidz dzert neticamos àtrumos sasniedz virsotnes. Nu parastais sociālais reti kad... jo ir laikam tur arī tas apstāklis ka ja tik daudz dzīvē izcuukots... tad skaidrā prātā to dzīvi grābjam abām rokām... bet tā bīstamība lepnumā ir tas ka łoti viegli aizmirst kas esi. Ka dzert neproti un norauties. Patreiz es vēl strebeju sūdus. Bet kad sāksies viss likties pa plauktiņiem tad kad šķietami dzīve būs sakārtojusies tad jāatceras kas es esmu. Man šķiet atkarīgajiem vispār jāpiešķir īpaša nozīme nepartrauktai atīstībai un izaugsmei.
    Monday, May 1st, 2017
    11:43 pm
    Gribas nodirst un lamāties nosaukt rupjos vārdos... vārdsakot izgāst dusmas uz ķipa manu ciešanu avotu. Da labi ar prātu jau saprotu... nav jau man nekādus apsolījumus devusi.... pats es tĀds nestabils... bļeģ a ko tad tas brīvais putns par stabilitāti grib. Nu bļin es biju ar visu mierā... ar visiem attiecību modeļiem... lauzu sevi... pielāgojos... bļeģ nu principā atdevu sevi... da bļe murgs kaut kāds... tagad nē varbūt pēc gada kad ķipa būs sakārtota dzīve man un viņai... bļeģ kas tā par diršanu.... kādas ilūzijas... pēc kāda gada... bļeģ es jūtos piedirsts... tā būtu karma ? Parasti es esmu bijis tas kas piedirš vai krāpj... nu nonesa mani vakar telefonsaruna tā ka atkal gribas sēsties uz korķa... bļebļebļe nu... viņa nomierināšoties tikai tad kad viņai būs cits un man cita... nu vai nav dirsa... bļeģ... nu kā vispār tādu teikumu var pateikt... domāju viņa vienkārši nerubī ko jūtu... nu labi par to nav ko pārmest... bet jibal.... man sekss nebūs... tas gan stulbi... ar ko nokniebties atrast var vienmeer... bet kvalitĀte. Un vispār gribas satikt nolmāt un nezinu samīļot.... nu nahujam jāiemīlas cilvēkos ar kuriem viss sarežğīti... nu bļin es mīlu to maitu tāda kāda viņa ir... bet bļeģ man spēka aptrūksies mīleet
    Sunday, April 30th, 2017
    3:40 pm
    Pie matveičika un čaka stūra iekāpu troļukā. Iekāpa arī menti. Izsēdināja ļoti kolorītu pāri ar diviem maziem bērniem ratos. Šķiet kāds no sīčiem bija pielicis bikses smakoja viss trolejbuss. Pāris šķiet narkomāni. Anfiks sto pudof geračš šmiga. Bļe un es te vēl ko čīkstu par savu disfonkcionālo bērnību un sadirsto domāšanu.
    11:38 am
    Nu atkal pazuda. Vļē nu tā iziešana uz kompromisiem. Es jau tā neko nepieprasu. Tā jau spītīgi turos pie kaut kā tāda kur normāls vīrietis vagu būtu paņēmis. Arguments !? Arguments tas ka pirmā sieviete kurai nav melots... pirmā persona ar kuru saprotos no pusvārda. Nav vajadzības izlikties. Gultā ir mīlēšanās nevis sekss. Pati daba saka priekšā. Ir. Bet bļeģ tā raksturu nesakritība. Gribu kontrolēt situāciju. A man nesanāk,sen jau tam atmetis esmu ar roku. Bļin varbūt man viņu vajag tieši tapēc. Ka kontrolēt neko nevaru. Ka man vajaga to ņemšanos. To iekāri, mūžīgās medības. Es ticu ka dotajā mirklī tādas ik pa laikam laika kopā pavadīšanas un pakniebšanās, jautras pazviegšanas nenopietnas attiecības man der dotajā mirklī labāk nekā nopietnas,precētiesvajagatrīsbērnikarjiera. Bet bļins par nevienu citu cilvēku nēsmu bijis tik pārliecināts ka visu mūžu pavadīt kopā varētu. Es nenopietns, viņa arī ķēms. Pat ir kopīga fantāzija bijusi: divi tādi kārni, vecumdienās pie klusā okeāna ar kāsi rokās.
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba