sprungulss' Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in sprungulss' LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Tuesday, October 3rd, 2017
    4:40 pm
    103.
    103. Diena bez alkohola. Nu šitik daudz man pēdējos gadus 15 nav bijis. Vīkendā ar tagadējo draudzenīti bijām Tūjā, Limbažos, Nakšņojām velnsazinkur meža vidū mašīnā, kaut kāda "ābolu ceļa" galā, Sēņojām, pīlādžus lasījām, aizvedu kaudzi ar vaivariņiem uz mājām. Tie vaivariņi, zāļu tējas un visādas herbālās lietas laikam man kompencē dzeršanu. Iesākumā... nu kad tikko kā nolēmu, ka dzert nav labi. Savācos visādas nomierinošās ... vīgriezes bija pirmam kārtām.... bet vasarai ejot man ir pilns skapis ar visādiem labumiem... kliņģerītes, piparmētras,ceļmallapas, āboliņš, kaņepes, jasmīns, pelašķis. Utt.
    Simts dienas. Nu it kā jā. Dzīve šķiet ir labāka. Bet prasas kaut ko vēl. Kaut kāda dzīves garša trūkst. Ok piķis arī varētu būt vairāk. Laigan bez šmigošanas viņš arī ir vairāk. Bet vēl... negribas lai dzīve ir garlaicīga... bet hārdkoru ar vairs negribas. Ceļot. Pamācīties. Kaut ko gribas. Mākslu. Cilvēkus... Enerģiju.... jā ir viegli depresīvs noskaņojums. Zinu ...ja pielietu mūli. Būtu priecīgàks. Tikai sūdīgi ka īstermiņa medikaments šmiga priekš manis, nu ja neuzsēstos uz korķa... un tak tomēr man ir draudzenīte ar gudru galvu, fizioterapeites rokām, neķītru pràtu un labām kulinārijas prasmēm. Es viņai tīku... man ir daudz maz stabili ienàkumi un pat papildus ienākumi reizēm, Man kā izrādās ir pat draugi, kuri riktīgi priecīgi, ka man iet labi, ka nekožu, veselība labaka un smukāks no skata. Bet tas Suka alkohols piezogas nemanot un reizēm ir tās stūlbàs domas... moška piepisties... padzert... noslīcināt kaites.... mikstūra visiem dzīves gadījumiem...


    Un vēl kas... kā Kaitina citu viedokļi, kā kaitina citu laime, kaitina citu bagātība, citu mīlestība. Nu grūti pat pateikt vai kaitina. Vienkàrši apbēdina ka man tā nav. Ka Tev Maita iet labàk nekā man. Ne nu loģiski probļēms ir manī. Nevis citos. Vienkārši nav pierasts ka pasaulē ir arī citas krāsas nevis tikkai melns un balts. Kad kodu man viss bija vienkàrši. Es biju bedrē un man bija šņabis(viskijs,alus,rums,brndijs,utt). Es biju dirsā, bet man viss bija skaidrs. Kodiens balts... pohas melns... prieks-jādzer, saukstējies jādzer, bēdīgs jādzer... a tagad bļeģs man jādzīvo. Unversālās zāles pazudušas...
    Tuesday, September 26th, 2017
    11:58 pm
    Nahuj. Sākšu ar lamāšanos. Nahuj, nahuj, nahuj. Nedzeru jau kādu laiciņu un Man ir forši.Mana sociālā dzīve nav mainijusies. Bet pat uzlabojusies. Es strādāju radošā vidē. Lielākā dāvana esot skaidrā ir tas, ka man pašam ir uzradusies iedvesma un ir tas laiks iegrimt radošos procesos. Jau divus mēnešus būšu kā ielecis arī jaunās attiecībās un aizmirsis iepriekšējo dāmu ar ko satikos ( kuru gan vēl ar vien uzskatu par labāko draugu gan, jo tur tāds komonikeišens no pusvārda...neskatoties ka sen jau abi pa citiem palagiem). Kultūras pasākumi tik daudz cik septembrī sen nav bijuši, izskats uzlabojies, piķis turās, parādi dzēšas. Vopšim gandrīz visās dzīves jomās viss iet uz augšu. Bet aaaaghhh... bet viena figņa kura tik ātri nerisinās... tak nu dzīvot man sanāk tagad vecāku mājās, ķipa jā mans mantojums, jā tur ir dārzs, tas ir, kruts rajons... jibal viss man iet labi, tikai man nav Savu māju. Un būtu jau. Es varētu te dzīvot, izremontēt bēniņus un visvisādas labas lietas darīt. Ir jāvācas prom ar joni, citādāk būs pizģec. Pagaidām protams ir ērti samaksāt katru mēnesi 100€ un par nekādiem citiem maksājumiem nedomāt, bet tas ir murgs. Un man tā kā pofig par sevi. Es esmu iemācijies uzaudzēt pohujisma sienu, ja kāds dirš virsū man, ja kāds mēģina aizskart manas jūtas vai mani es varu to sagremot un izpļaut. ..žūpība man ir gēnos. Fāters tas ir kaut kāds pizģec. Un man ta ir pohuj. Bet tas pimpis neliek mieru muterei. Un es tur neko nespēju padarīt. Un tas debīlākais ka man sāp ka tā ir... jautājums kāpēc nav šķīrušies... nezinu... bail no pārmaiņām no sekām, īpašums... tak lērums lietu. Un manos spēkos nav pierunāt un nevaru arī māti vienmēr aizstāvēt. Viņš dirš virsū kad esmu pagriezis muguru, darbā vai kur citur. Lielāko laiku pavadu arī ārpus mājas, darbā vai pie draudzenes bet divas līdz trīs naktis nedēļā sanāk būt pie viņiem... un tas vienkārši nīcina laukā. Nervus prasa pamatīgus. Viens no lielākajiem iemesliem kādēļ izvēlos ceļu nedzert ir tas ka redzu kā pārvēršos par Tēvu. Es ar šausmām skatos kā viņš izuras pret Muterīti. Un ar riebumu atceros kā esmu izturējies pret bijušajām sievietēm. Bļēha. Es redzu par ko es pārvēsts ja turpinātu kost. Parasti dāmas pavelkas ka es tāds māksliniecisks, tāda forša dzīves uztvere, gultā radošs, ēst māku taisīt, rokas no dirsas neaug, džentelbeņķis... nu jā ... nu jā man pat tādam patīk būt... konstruktīvam. Bet ja dzeru ir dirsā... draudzene mani ir redzējusi tikai tagad kamēr skaidrā esmu... lai gan runājis esmu un godīgi pateicis kas ar mani un kā...šodien pat uzdevu jautājumu. Kāda būtu viņas reakcija ja es norautos. Man pašam nav ne jausmas kā es norautos. Drošvien izolējies buhātu nedēļu un tad ar kaunu un suņa acīm mēģinātu atkal atgriesties dzīvē. Nu i nahuj... brrr... baisi un riebīgi pat domāt... un tas radošais, to visvairāk negribas pazaudēt... kaut kas man teica ka alkohols ir apziņu paplašinoša viela paļubomu.... nu nē... nekādā gadījumā... apziņu izkropļojoša...alkohols man nu toč neko nepaplašina... vismaz ne man. Citiem ticu ka varbūt bet nu ne man... moš halucigēni, moš vitamīns īstermiņā bet ne alkohols. Lai gan ja atkrīt šmiga atkrīt arī pārējās vielas. Uz šturm gāju. Kompensācijai paņēmu zaļumus. Ehh nu nedabūju to ko biju gaidījis... uzpīpēju aizgāju uz delisnak ēst un aizbraucu mājās. Tā kā nezinu laikam man galīgi pēdējos mēnešos patīk dzīvot ar savu apziņu
    Thursday, September 14th, 2017
    12:49 pm
    Vai zeme ir plakana ???
    Man ir tikai vispārējas zināšanas par pasaules uzbūvi un apkārt notiekošajām lietām. Es necenšos būt pārgudrs savos spriedelējumos un viedokļos par to, kas ir patiesība un kāda ir realitāte. Patreiz mana realitāte ir Tā ko Es jūtu ar savām maņām, zināšanām ko Esmu uzskrājis no personīgās pieredzes, darba vietām, izglītības iestādēm, atmiņām, vēl no citām izjūtām... emocijām... Es ietekmējos no apkārt esošās vides, cilvēkiem, viss tas kopā mijiedarbojas. Tas veido Manu personību un to, kas Es Esmu šodien.
    Vispār tas viss ir skaidrs. Es ietekmēju ārpasauli un ārpasaule ietekmē mani. Es pats mainos un kaut neskaidri mainās realitāte ap mani. Katrā ziņā dzīve ir krāsaiana.
    Mēs dzīvojam laikmetā, kurš bagāts ar informāciju... visa veida informāciju-patiesību, meliem, zinātni, pseido zinātni, vienkārši sūdu un visu pārējo. Un informācija piejama visiem ( gan jau ne visiem, bet lielam skaitam sabiedrības locekļu). Nu Es arī saprotu tā, ka tam kam ir informācija,tam ir vara. Drošvien ir daļa sabiedrības, kam šī informācija ir patiesāka un caurspīdīgāka nekā citiem. Saukt var kā grib...nu vārdsakot augšējam galam... bet vienmēr ir risks, ka šī informācija var noplūst, tas izskaidro informācijas pārbagātību un vājprātīgi daudzās konspirācijas Teorijas, ar ķipa faktiem, ķipa pierādījumiem, un tiem "pareizajiem" pasaules uzskatiem. Tāpēc nav brīnums ka cilvēks 10 melos vienu patiesību neieraudzīs. Un kur tad ir tā patiesība. Kur tad ir tā īstenība ? Un ko darīt ? Mans pieņēmums ir ka vajag attīstīt sevi individuāli. Jo cilvēkus vieglāk kontrolēt, kad viņi visi ir vienādi... ja katrs savādāks, tad čakars ir lielāks... un apstiprinājumu kur ir patiesība kur meli, nu tā īsti par visu Es nevaru iedomāties vai maz ir iespējams izzīlēt. Tas ka Dievs ir nav pierādāms, tā pat ka viņš nav. Vienīgais pēc Sevis šķiet, ka pastāv variants attīstīt intuīciju un sacienojot to ar iegūtajām zināšanām, pieredzi, tīri loģiski izanalizēt kur ir patiesība, kur meli. Bet par ko visu kopumā šī filozofiskā doma...

    feisītī ir domu biedru grupa: flat earth Latvia, ar visai nepopulāru viedokli par zemes formu. Slēgta grupa. Pieteicos šai grupai, tīri intereses pēc, palasīt, papētīt, ko šie domā un tā tālāk. Es tak esmu atvērts un brīvdomājošs un Es Jums saku Dieva goda vārds nēsmu bijis kosmosā. Kādu brīdi lasīju ar interesi pat jūtubē sāku lūrēt video ar 200 pierādījumiem par to, ka zeme nav lode un tur visu pārējo. Bet jautājumu daudz... dikti daudz.... nu ir manī skepse... nu ir... pārlieciniet mani. Pajautāju šādus tādus jautājumus. Un uzreiz tiku noriets, ja ne pa sorosistu cūku tad vismaz par "aklu ticību "zinātbismam"". Tā nu tiku pie alerģiskas reakcijas, kad kāds aizskar šo tēmu un sāk šķetināt "patiesību". Vēl ar vien nēesmu bijis kosmosā. Un .... " Intuīcija" saka ka zeme laikam tomēr ir apaļa. Nu ja man jāizvēlas, kāds zemes modelis man vis labāk patīk, tad es dikti apvainošos uz NASA,ja viņi izrādīsies meļi. Jo zinātniskās fantastikas filmas un mūltenes man dikti, dikti mīļas ir ar visām bumbām un zemeslodēm, un planētām
    Thursday, August 31st, 2017
    7:43 am
    Es sen jau biju viņu pamanījis. Es viņu pazīstu, čalis dzīvo manā rajonā un līdz 9 klasei mācījāmies pat vienā klasē. Es vispār sev biju apsolījies atturēties no cilvēku apdiršanas un kritizēšanas vispābā... Bet nu nē tā pat nav apdiršana, drīzāk tāds kā izbrīns un liek vispār smaidīt šā džeka izdarības. Respektīvi visā visumā čalim ne vainas. Labprāt pie rajona veikaliņa sasveicinos un sasmēķējam kādu smēķi. Tīri teorētiski man pret to džeku nekā nav, man vienkārši daudz kas ir svešs tāda cilvēka pasaulē. Vopšim čalis uzkačājies nejēgā, apmeklē Just, Bmw power un sieviešu gaume tāda, kuras ārēji baudāmas, bet tiklīdz atver muti, tā gribas mukt prom, kepčiks galvā, apzeltītas ķēdes, viltus brendu rokas pulksteņi...utt. Bet viss tas ir sīkums... Respektīvi, līdz ar virtuālās realitātes parādīšanos un virtuālo identitāšu, kā neatņemamu mūsu dzīves sasstāvdaļas ienākšanu ikdienā... čalim vēl parādījušās pāris manam saprātam neizskaidrojamas darbības. Džeks regulāri posto savas muskuļbildes, sīkums teiksiet, zinu, zinu tā dara visi kačoki.... nu jā ok. Es visu saprotu. Bet puika liek bildes ar teiksim romantisku bildi jūras krastā un uz bildes noteikti ir kāds spārnots teiciens, piemēram "ja vari izsapņot, tad vari izdarīt" vai bilde, kur sēž pie ugunskura un veras tālumā, ar tekstu : "Nebaidies, no pārmaiņām, citādāk sapņi paliks sapņi"... Karoč tādā garā... Nu čalis jau kā jau rajona puika... bet nu bet.. nu ir tas uzjautrinoši
    Sunday, August 27th, 2017
    7:44 am
    Es jau sen biju sapratis, ka priekš manis konkrēti, alkohols ir visu manu problēmu sakne. Lai gan es pat vairs neņemos spriest vai tās vispār maz bija problēmas, vai ceļš lai nonāktu līdz tai sūda pašanalīzei līdz kurai esmu nonācis caur to dzeršanas ceļu. Es esmu skaidrā sūda divus mēnešus, bet tā no sirds. Es protams apjēdzu to ka skaidrā mana dzīve būs savādāka. Bet par to cik īsā laikā viņa ir palikusi tik piesātināta Es esmu pārsteigts. Šitā ir ilgākā skaidrība desmit gadu laikā. Nu principā pasaule liekas ahūni krāsaina. Nē nu Tas ka es nedzeru tas visiem ir protams dziļi pie kājas. Bet pašam. Johaidī tā ir tāda kā lielākā uzvara. Uzvarēt pašam sevi. Un kas notiek... viss tik ļoti notiek... tās izmaiņas notiek straujāk nekā man likās. Interesanti ir noteikti... Es uz savu dzīvi skatos kā uz filmu. Skaidrā uztvert labāk, saturu saprast. Lai cik dīvaini nebūtu bez jebkādām apziņu izmainošām vielām katra diena ir kā trips. Pamosties un domā... ko šodien man dzīve vēl piespēlēs.... un ir sasodīti interesanti.
    Monday, August 7th, 2017
    10:59 pm
    Apollo raksta.
    Daudzi cilvēki, kuriem nav partnera, pievēršas porno, kas savukārt var negatīvi ietekmēt seksuālo performanci vēlāk.
    Sunday, August 6th, 2017
    10:06 am
    Manā plejlistē ir atkal tādas grupas kā 10 gadus atpakaļ ... Hocico, Wumpscut, Flesh Field utt. Nezinu kāpēc. Nostaļģija laikam. 44 diena bez šmigas. Ehh ... man bija randiņš. Divi. Vakar otrais. Pirmajā randiņā... Aizvakar... Satikos pie LMA un gājām un sēdējām parciņā dzērām kafiju. Runājām par lietām. Centos būt godìgs. Cik nu vien varu. Sieviete forša. Gudra. Pietiekami dīvaina. Man jau nedìvainas nepatīk. Nu dīvaini cilvēki vispār patīk. Laikam tāpēc ka identificēju ar sevi. Atpazīstu viņos sevi. Tur kur kādam kāds tarakāns galvā. Tur spoguļattēls vien ir.
    Pēc randiņa aizgāju uz filmu vakaru andrejsalā. Ar hmm sievieti kuru satikos un varētu viss būt. Nu varētu. Bet nav. Un es pat zinu kāpēc tās lietas tā sarežģījušās. Ir kopīgie elementi. Tikai atšķirības tomēr kā mēs to pasaulīti uztveram. Viņa to varbūt neatzīst bet viņa baidās. Un varbūt gribētu. Bet baidās. Un nelaujas. Nav tik impulsīvs zvērs. Saprāts strādā. Un ir bišķi tramīgs no manis. It kā par izrunātām lietām. Bet tomēr. Un es viņu saprotu. Ticu ka pie pareizajiem apstākļiem laika un vietas viss varētu būt samėrā vienkāršāk. Un ir jau ar. Ka tìri laiku mēs protam pavadīt labi tā pat. Bet tas jau nemaina to ka es jūtos vientuļi. Un esmu dikti viņā samìlējies. Tā ka tas traucē skatīties uz citām sievietēm.
    Neskatoties uz to es tomēr biju uz randiņu. Biju un bija teiksim labāk kā iedomājos.
    Vakar pilnīgi spontāni. Virtuāli uzaicināju peldēties. Un negaidīju ka piekritīs. Bijām peldējām. Bučojāmies. Un jūtu ka jā laikam jāļauj tiem notikumiem iet savu gaitu. Ja liktenis man piespēlē. Vismaz. Nebūt vientuļam. Kāpēc ne. Vispār dikti mīļa meitene liekas tāda. Tas randiņš vispār tāds kas atsita kaut kādus pusaudziskus mulsumus. Interesanti. Arī dabūju savdabīgu komplimentu. Nu man patika. Es esot dikti Terapeitisks. Terapeitisks jā tā man neviena nebija teikusi.
    Pēc visa jūtu. Pēc žestiem pēc pieskārieniem. Meitene pieķersies. Es laujos. Man patīk. Bet negribētos lai sanāktu ka sāpinu. Ka esmu kretīns. Negribētos. Jo patreiz par sevi nezinu neko.
    Tuesday, August 1st, 2017
    3:53 pm
    Celebāts
    Man liekās ka šobrīd sieviešu dibeni uz ielas uz mani skatās.
    Tuesday, July 25th, 2017
    12:46 am
    Kofeīns. Bļeha muha šodien 4 Kafijas. Un puslitrs kolas. Nu ķipa neko. Nav baisi traki. Skaidrības sākumā tas esot normāli. Kaut kad 8 bija pa dienu. Vakar divi litri kolas. Cukurs un saldumi. Nikotīns nav vairs tik traki aktuāli kā pirmās divas nedēļas. Nervi ir nostabilizējušies un murgi nerādas. Miegs cieš.. Man arī paldies dieviem nav īpaši par ko stresot. Vispār baigās pārmaiņas sevī jūtu. Ir interesanti. Nu kaut vai ja ne labāk tad citādāk noteikti. Galvenais ka man patīk visu to saķēzīto vākt kopā un redzēt rezultātu. Vispār ar interesi vēroju pasauli un piedalos pasaulē...savā dzīvē.. ja 12 gadus skaidrā nēsmu bijis tad pēkšņi liekas tiešām interesanti. Godīgi sakot jocīgi ka cilvēki no malas pat nenojauš, nu jā no ģīmja jau nepateiksi... es izskatos savam vecumam pat jaunāks. Bet ceļ pašapziņu... Bet es nevaru izskaidrot to kā tās lietas darbojas, kad alkoholiķis beidz kost, ar nosacījumu ka līdz kaulam atzīst ka ir dirsā, kā sāk lietas pēc tam strādāt kad viss kārtojas un bļins mērkaķa ātrumā. Uzrodas iespējas darbi cilvēki, biznesi, sakārtojas attiecības un notiek viss daudz labāk nekā cilvēkiem kuri piemēram nav pat pagaršojuši alkoholu, vai socialajiem kodējiem, normālajiem cilvēkiem. Izskaidroju es tikai tā ka kožot ir dzīve paskrējusi garām un kad beidz dropēt tad grāb dzīvi abām rokām un pilnām saujām. Vispār pēc būtības alkoholiķi bieži vien ir ar gudrām galvām vai zelta rokām visu dara no sirds un līdz galam, nereti arī dzer līdz galam. Vispār nedzeroši alkoholiķi paliek arī daudz vērīgāki, bet vērīgāki pret sevi, dzerdami protams pret citiem, jo kā nekā visi citi vainīgi nevis tu pats.... mjā es tagad tā ļoti centīgi mēģinu praktizēt godīgumu pret sevi... nu hvz citreiz jau gribu sevi apmānīt būt par sevi augstākās domās nekā ir patiesībā... bet priekš kam. Ja tas tā pat nestrādā... nu tā
    Monday, July 24th, 2017
    1:14 am
    Viss mainījies. Mainījies nu laikam jau uz pozitīvo pusi. Skatos pēdējo reizi, kad rakstīju strādāju mežā. Vispār sasodīts es gada laikā esmu paspējis nomainīt sasodīti daudz darba vietas. Nepastāvīgais idiots. Nu labi. Šoreiz esmu vismaz skaidrā rīt aprit 30 dienas. Pēc pēdējā rāviena sapratu nu pizģec dirsā ir. Nomocīju 3 dienas paģirās. Un aizpisos uz bezdarbniekiem, uztaisīju statusu un izdomāju pohuj kas būs tas būs iešu minesotā iekšā. Rinda līdz 17. Augustam. Padevos. Bet pizģec kā gribas nedzert nu pizģec kā gribas normālu dzīvi... domāju kā būs tā būs. Nu 17. Augusts. A ko tad darīt līdz tam augustam? Sāku apzvanīt paziņas un prasīt vai nav kāda haltūre, pohuj kāda: zemi rakt, strojka, da jebkas... un neko negaidīju. Mājās apgriezu krūmus, nopļāvu zāli, mazgāju grīdas. Gāju pirmās desmit dienas katru dienu uz sapulcēm, citreiz divreiz dienā, otrajā skaidrības dienā, aizgāju nopeldēties un eju tagad katru dienu gandrīz. Vopšim padevos pilnībā. Ir dirsā sapratu. Personība degradējas, un ja es dzeru viss ir tikai sliktāk. Kāpēc dzeru es aizleju emocijas un emocijas man ir daudz....
    Vārdu sakot notika negaidītais man uzradās haltūre kas savā veidā aizpildīja tukšās kabatas un tajā pašā dienā arī saņēmu pastāvīgu darba piedāvājumu, pie tam fantastisjā vidē kura man patīk un darbs kuru es varu darīt bez stresa un nervu drāšanas.
    Vēl parādījās cilvēki un lietas, kas kaut kādā mērā liekas imteresanti. Un tās lietas notiek man par labu. Un tur rodas jautājums, kā tas strādā ??... ir pagājušas 30. dienas un tas nav ņihuja. Bet es no nulles praktiska pagrimuma un vienkārši pilnīgas padošanās... esmu atkal sociāli aktīvs, ir darbs kas man patīk un virsū nāk kaudze ar haltūrēm, nav tukšas kabatas, pat pretējais dzimums tā jauki izturas pret mani ( lai gan šito domāju atmest uz laiciņu... kaut gan te nevar prognozēt,jo ja notiek tad pats no sevis), esmu atsācis kārtot parādus. Man nav bijušas šitādas 30 dienas ir sajūta ka es it kā dzimstu pa jaunam un ir interesanti jo tikai tad, kad es ņēmu un atmetu jebkādas ilūzijas, tad ģeometriskā progresijā viss iet uz augšu. Nu protams ir gan emocijas gan visādi citi dzīves mēsli, sagriesti pirksti, vēlme nožmiegt dažu labu radinieku, mīlestība pret tuvu cilvēku ar kuru nav tik viss vienkārši un skumja par to, bet visu to uztveru mierīgi... stipri dīvaini mierīgi. Vai man negribas iedzert... nē par laimi... nav jau tolka iedzert.... iedzert nozīmē iedzert vienu aliņu ... un otru un visīti un nākamajā rītā salāpīties un pārlāpīties... protams banketu sākt dārgā krogā, uzsaukt visiem, tad visi tevi mīlēs un pabeigt ar dvuļu pie gultas... bez naudas bez cigaretēm ar pazemojuma sajūtu ar vainas sajūtu... ar riebumu pret sevi... un kad atliek dzert līdz nomirsti... bet nemirsti jau .... pa pogu izlekt bail... bet nodzerties līdz nāvei nesanāk... nē ...bļeg.... negribu negribu atpakaļ... manas 30.dienas skaidrā.... nekādā mineaotā neiešu... strādāt izvēlos
    Wednesday, May 24th, 2017
    10:22 pm
    Mežā
    Otrā nedēļa kopš strādāju mežā. Izturība aug. Nomočīt sezonu un varbūt arī ziemu kas to lai zin. Patreiz tīrs fiziskaia un svaigs gaiss riktīgs antidepresants. Nav jau arī īsti baigi baisa depresija. Piemērotākais mAna paura sakārtošanai. Pluss papildus man neviens neliedz izbrīvēt laiku jumtu haltūrēm. Vajag beigt dirsties un sākt dzīvot. Izrādās jūtos labi mežā. Bet visu dzīvi apmaldos 4 priedēs. No kurām netieku laukā. Šodien egles stādījām. Stirnas redzējām. Vienīgais labā roka uzkačājusies vairāk kā kreisā :D un rīt kā pēc darba cēliena gribas rīt. Ēdiens garšo desmitreiz vairāk. Vispār... nu vispār vēl tik atliek izaudzināt to iekšējo pusaudzi sevī. Endofrīni... tie visi ir endofrīni manī. Un pašam neliela sajūta ka sāku iegýt tādu ka meža aromātu nuu nedaudz pēc sveķiem,nedaudz pēc priedēm.
    Tuesday, May 23rd, 2017
    4:16 pm
    Ko es gribu. Principā uzņemties atbildību par sevi. Kaut kādā veidā pateikt viņai. Parādīt ka esmu palaidis. Bet tā nu ka saprot. Vēl ar vien protams nevaru ielīst otra cilvēka galvā. Bet man liekas ka viņa nesaprot ka šis bija tāds kaut kāds pēdējais cēliens no manas puses. Nē es gribu satikt aprunāties un paskatīties kas ar mani pēc pusgada. Vēlēt labu un satikt šad tad kādu mākslu kopā pataisīt. Pasmiet. Bet es gribētu just vairāk siltuma. Baigi daudz ko padarīja un cilvēku. Labu cilvēku mēslainē izmest negribu. Bet nu jā es šķiet tā centos ka uztaisīju iekšēju pereboru sev. Un manī iekšā ir kaut kas līdzīgs nīgrumam pret viņu. Naids nē. Bet tāda drūma uzpūtība. Tā to varētu arī nosaukt. Arī patreiz es domāju man velk uz to ka vientulībā varu un lai cik dīvaini arī gribu padzīvot. Man tagad tie priekštati ko vēlos no attiecībām ir citi. Liekas ja vienreiz iekrīti uz kaut ko tādu kas patīk un ko baudi ar visu savu būtību. Tad katras nākamās attiecības tu salīdzini ar to ļubestību. Un meklē... mūžīgo plāksteri. Es varētu pacensties mīlēt kā draugu... nezinu... varbūt man izdosies. Varbūt man tagad ir vienkārši čoms uz mūžu. Kas to lai zin... varbūt tas ko saucu par jūtām ir iluzoras. Es nezinu.. es nejūtos pat skumīgi vai kā tamlīdzīgi.... man ir tik ļoti daudz jautājumu kāpēc notiek tā... un kāpēc man pieaugušam vīrietim tik ļoti grūti samierināties un pieņemt ko nespēju mainīt... kāpēc grūti pieaugt.
    Wednesday, May 17th, 2017
    9:01 pm
    Grūti atrast vietu.
    Friday, May 12th, 2017
    5:11 am
    Vļe... šorīt pamodos 4etros. Stundu acis kā pogas un vēl varētu divas studas pagulēt... miegs pazudis.. iemesls tam ir tas ka vakar pārrados mājās 19:00... nodušojos, pārēdos un apn 21:30 biju atlūzis.
    Jaunais darbs ir fukin forš. Es strādāšu mežā. Meža inventerizācija, stādīt kociņus, ārdīties ar trimmeri, pinzelēt kociņus utt. Nu nav jau miljoni bet biju pārsteigts cik var nopelnīt mežā,priekš Latvijas apstākļiem normāli cipari. Galvenais ka es drīkstu ņemt brīvu tad kad man vajaga un apvienot ar to rūpalu kas jau man ir. Un vēl galvanais pie opcijas kas man ir tagad kad principā kārtoju savu dzīvi tas ir darbs,kur vismaz man neviens nepisīs prātu. Es patreiz toč gribu nedaudz pasaudzēt nervus. Hmmm kas būs kad es "sakārtošu" savu dzīvi ? Attīstība.
    Domāju ka man šorīt visas maliņas sāpēs. Esmu laikam izturīgāks nekā domāju. Ņifiga man nesāp...
    Bet bāc. Pārāk agri iet gulēt nevar.. man tā ir... ne pūce ne cīrul bet dzenis
    Wednesday, May 10th, 2017
    10:07 pm
    Nu jā viss notiek. Rīt sāku savu jauno nodarbošanos. Darbs diezgan karmisks vopšim dabai par labu un pat vēlams. Vecā nodarbošanās ar nekur nezūd. Kompanjons zvanīja un teica ka vēl 3 jauni klienti uz piektdienu. Naudas jautājums atrisinās. Vispār problēmas atrisinās. Ātrāk gribas atkal apritē. Nav jau daudz palicis kādas 8 stundas un sāku. Šodien ar visu mājās sēdēšanu uznāca kaut kāds nīgrums. Nepatīk sēdēt un bozties.
    Tuesday, May 9th, 2017
    11:03 pm
    Šodien tāds enerģisks biju. Uzradies spars kaut ko darīt. Ir spēks un motivācija spert sev pa dirsu un rīkoties. Tā ir patīkama sajūta ka ir tā enerģija. Kabatas gan tukšas un gaidāmie ienākumi ir vieni parīt un citi piektdien. Šodien no rīta bija tik sūdaini ka leduskapis pilns bet ta cigaretes nava. Makā 1.15 €. Panika. Brokastis, divas kafijas... un sajūta tāda ka benčikus gribas grauzt bez maz.. nekritu izmisumā ... atcerējos ka vietējā tirgā pa štukai kontrobandas "prince" pardod... 20 minūšu gājiens un mans nikotīna bads tika apturēts... atrikšoju mājās un veicu visādus mājas soļus... sataisīju garšīgas ņammas... piēdos... izrevidēju skapjus un atvilknes. Bišķi pastrādāju pie savām domām rakstot dienasgrāmatu. Nokačāju telefonā bezjēdzīgas aplikācijas. Izberzu grīdas. Vakarā aizgāju uz sapulci. Un tik vērtīgi.....tik fukin vērtīgi... čalim 2 gadu skaidrības jubileja, stāstīja dzīves stāstu... kad džeks sāka stāstīt par nebeidzamajām klīšanām pa bāriem... utt ...par bohēmām... un eenas pusi šitam. Pieminēja teatra bāru,uzreiz kaut kā ar sevi asocēju, bļin visu ko viņš stāstīja izjutu līdz kaulam, klausoties izdzīvoju kopā ar viņu visus mēslus.
    Optimisms jā optimisms ka es pamostos skaidrā. Optimisms ka tūlīt,tūlīt matereālais stāvoklis atkal sakārtosies. Privātajam sektoram... nu kā lai to saka... nu es ticu ka privātais sektors sakārtosies pats no sevis... protams ka TO CILVĒKU. Nu to pēdējo. Nēsmu aizmirsis. Nevajag jau aizmirst. Kā jau teicu ka no šī cilvēka un attiecībām ar viņu man bija smags spēriens pa dirsu ka attiecības NEKAD NEVAJAG UN PAT NEDRĪKST SAREŽĢĪT. Es nekad šo kļūdu vairs nepieļaušu. Visam jānorit viegli.
    Monday, May 8th, 2017
    7:46 pm
    Man jāsāk domāt. Kā tad es tagad jūtos. Vispār jau samērā optimistisks. Ja es pieceļu pakaļu un kaut ko pats arī izdaru. Nemaz tik sūdīgi redzies viss nerādās. Papildus darbi prognozējas un vispār jau dzīve turpinās. Vēl kāds mēnesītis un pilnā apritē būšu atpakaļ dzīvē. Arī apsverot visus par un pret ar to manu simpātiju objektu. Nu pat nezinu. Tur kaut kas ir palicis tāds kas nu točna ir nepāraujams... bet kaut kas ir pārraurs neatgriezeniski simtpunkt. Ko es domāju ? Nezinu. Domāju par sevi. Nu ar citu čali atklāti sakot redzēt nepatiktu. Bet viss tur simtpunkt viņas dzīve. Pati izdomās. Bet domāt un redzēt vai dzirdēt par to negribu... nu protams loģiski iekšā ir kaut kas drošvien man vēl. Bet lai kā šitā ir labāk. It kā satikāmies uz kafiju pārrunāt visu. Es tak stingri biju nolēmis iepriekšējā vakarā, ka viss,vsjo,zaibala... kontaktu pavisam pārraut... vēl uzrunu,izdomāju... bet satiku.. sākām atkal ņirgt, aizgājām uz kaņepes kultūras centru. Visi tie joki un smiešanās, viņa man kā māsa... atšķirība ka sievišķā puse man patika ne tā kā māsām. Ar māsām ja nokļūst vienā gultā tad tā nedarās kā ar viņu daījās. Un viss tur smaržoja pēc tādas brīvības. Nu bet jā vai es viņu palaidis esmu. Jā drošvien jā. Kontakts netiek sarauts. Ir kopīgi radoši plāni un pat jau daļēji aizsākti prodžekti. Pat tajos mums domas no pusvārda. Bet pārējais fuck it būs lemts notiks. Patreiz domāju par sevi. Bet saraut saikni nesanāca. Tad ja jau nesanāca. Tad arī varam būt čomi...nu un tās radošās štelles tur ir samērā liela vienprātība tak što dzīvos manīs.
    Sunday, May 7th, 2017
    9:35 pm
    Plānot nākotni neprotu un man arī ne īpaši labi sanāk. Jo bļin nekad jau es neko nevaru paredzēt. Patīk man paredzēt. Paredzēt nozīmē justies drošam. Savukārt ja es izvirzu mērķus un maksimāli dzīvoju tagadnē, 24 stundas daru visu rūpīgi lai mērķim pietuvotos, bet nepārpùloties, neiespringstot un ieslēdzot teiksim tā veselīgo pohujismu- kā būs tā būs.... viss kaut kā labāk sanāk... šodien patika uz sev skatīties spogulī. Patika nelielais rezultāts... patika ka nervi nedaudz mazāk saspringti... patika gluži netīšām kādam pasmieties par muļķīgu joku...patika sāta sajūta no ēdiena... gluži vienkārši jāmācās vairāk "tvert mirklis"
    1:14 am
    Kaut ko redzēt, kaut ko sajust, kaut ko atstāt pēc sevis labu, nenomirt vientulībā.
    Saturday, May 6th, 2017
    10:45 pm
    Seksi
    Vot sekss ar tā lieta. Kam patīk pieiet tā nopietni...bet ne tik nopietni...nu tā lai ar prieku. Nu mīlēties... nevis drātēties... man vairs šķiet,nekad vairs nepatiks drātēties, kopš sapratu kas ir mīlēties... manā paziņu lokā ir cilvēki kas pirkuši seksu. To gan nesapratīšu,kur jēga. Vispār jā un smieties mīlējoties ir forši, forši ir rotaļāties... forši ir plikiem iet pīpēt... un pēc tam atkal smieties... forši ir vispār,ja ir partneris ar kuru kopā smieties un ākstīties... es bez ķēmiem nevaru savā seksuālajā pasaulē
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba