Tikko man bija tāda interesanta sajūta. Es centīšos cik nu vien iespējams to aprakstīt ar vārdiem. Bet nezinu cik nu man tas izdosies. Iemigu samērā ātri, un pusstundu atpakaļ uzmodos ar samērā lielu diskomforta sajūtu no murga. Neatceros ko tieši sapņoju, bet nekas labs nebija. Vārdu sakot fiziski biju pamodies, bet smadzenes vēl murgo. Tas bija tāds kā starpstāvoklis starp divām realitātēm un man bija grūtības ieiet vienā no viņiem. Es biju kaut kur pa vidu un vispābā ņifiga nesapratu. Pirmo reizi šitāda pieredze. Mani tā ka rāva atpakaļ murgā, tā kā varēju to izbeigt un gluži vienkārši pamosties. Bet biju pa vidu. Un nesapratu ko man darīt. Tad man pēkšņi radās nez no kurienes doma, ka patiesībā jau realitāte ir atkarīga tikai no tā, ko domāju. Kaut kur tak bija rakstīts, ka domām taču ir milzu spēks. Kaut kur prātā pavīdēja tādi termini, kā meditācija, elpošanas tehnika. Lieki piebilst, ka ikdienā Es nekāds dižais meditētājs nēesmu. Sāku tākā mierīgi elpot, un domāt ka viss ir čotka, ka tie murgi ir muļķības, tad man sāka parādīties kaut kādas simetriski sakārtotas ģeometriskas figūras un iestājās miers, tikai tad es iznācu no tā murga stāvokļa un pamodos pa īstam.

Bļin... Kas tas fakin bija ?