meditācija my ass
tākā drusku esmu iešūpojusies mērķu realizācijai, bet vēl kavējos. laikam esmu aizmirsusi, kā vislabāk uztaisīt prāta reset. hm.
nedaudz jau apnikusi tā filosofiskā meklēšanās, nebeidzamā savienojumu vilkšana.
un par ko es sevi īsti rāju? par to, ka esmu padevīga? par to, ka esmu aizrautīga? par to, ka nemāku rīkoties ar varas pozīcijām, ka neprotu vienkāršot savu identitāti? par to, ka manī vēl ir gana daudz bērnišķīgas intereses un ticības? par to, ka nemāku paklusēt? jāiemācās būt kaut kā caurspīdīgāk, citādāk liekos esam staigājošs pārpratums.