__________________

Tikko garlaicības mākts atcerējos panākumiem pilnu stāstu,
tātad, pag. nedēļā, kāpjot laukā no vilciena, es biju nedaudz
zaudējis galvu,

jo kā vienmēr, pazīstami cilvēki mani nesveicina (diez kāpēc?)
un tas man uzdzen immense rage, bet ne par to ir runa,

kamēr es biju aizdomājies par to cik viss ir slikti, es paslīdēju uz vilciena
trepēm un turoties tikai ar vienu roku pie rokuštangas(?) džekija čana stilā ar vienu kāju uztaisīju tīru groin kick (tieši pa pežu!!1 >:O ) pretīmstāvošajai tantei (ap 50) (būs mācība kā stāvēt tik tuvu, kad cilvēki kāpj laukā! >:O),

kad sapratu, kas tikko ir noticis un pamanīju vecenes mežonīgo, neaptverami nikno dzelzs sejas izteiksmi, es ātri atvainojos un kamēr viņa nebija sākusi mani žņaugt tinu sieru cik vien ātri cilvēks var pasoļot nesākot skriet,
pusceļā sāku gardi smieties (un aiztikt sevi vietās).

Das enden.