Rudens
Nedaudz miegainums, mani notur nomodā stipra kafija, kuru lietoju izņēmumu gadījumos.
Un šodien ir tāds izņēmuma gadījums. Naktī kaut kā pamaz sanāca gulēt.
Viegls atrubenis un dzīve liekas skaista.

Vakar bija tik neparasts vakars.
Ļāvos sevi aizvest uz kādu noslēpumainu vietu, man no sākuma nemaz neatklājot, kurp dodamies...
Un kā lai atsakas no biezpiena pankūkām un intriģējoša pārsteiguma?
Varbūt nedaudz baisi bija ļaut sevi vest naktī pa miglā un tumsā tītiem zemes ceļiem, kas veda cauri kaut kādiem mežiem, skanot Rammstein... Ik pa laikam no tumsas iznira tādas kā betona kolonnas...
Vienkārši burvīga atmosfēra - bez maz vai atausa prātā aina no Drakulas(ko es tagad lasu) - Džonotana Harkera braucienu uz Drakulas pili, kur Drakula lai maldinātu viņu riņķoja daudzas reizes pa mežu, lai ceļš izliktos garš.
----
Galapunktā - silts kamīns un kopā nomodā pavadīta nakts...
Tikai šorīt bija grūti pamosties un uzsākt šo dienu.
Melna kafija un kārtīgas brokastis - viss kas man bija vajadzīgs.

Pārāk labi, lai jau varētu sākt uztraukties, ka tas drīz beigsies.
Bet pagaidām jūtos ļoti labi.