Es diezgan bieži jūtos kā neveikle - komiska aktrise kaut kādā nesaprotamā lugā, kur tēloju kaut ko pa vidu starp ziloni trauku veikalā (ar visiem žurnālistiem) un mazo meža dīvainiti, kas liek viesiem ieplest acis.
Pašai arī mazliet smiekli nāk, bet varbūt man paranoja?