LAI ARĪ TU BŪTU AR MANI
Un viens lai paliek dievs...

Paldies paldies visiem kas mani šodien apsveica vārda dienā.
Visu dienu strādāju un jūsu apsveikumi bija kā balzams un uz dvēseles.
Darbā brīžiem trako nams un baigā joņošana, ka vakarā jau vairs uz kājām neturējos... bet tas nu tā.

Tālāk man bija doma tūlīt pat stopēt uz Liepāju, lai naktī dzertu pie jūras vīnu un gaudotu uz mēnesi, bet ņer ņer ņer :( mani palūdza labāk braukt svētdien...
Nolēmu būt laba meitene un nestrādāt visādas trakulības kā nakts stopēšana.
Somu gan jau biju sakrāmējusi un skaisto lielo puķi iepakojusi lai tā iztur ceļu, bet nu, gan jau rīt būs tas ilgi gaidītais brīdis...

Tad nu devos uz centru, zināju, ka Rīgā notiek visādi svētku pasākumi un man galu galā gribējās atzīmēt savu vārda dienu...
Izvazājos pa visu Vecrīgu, neko neatradu, tad aizgāju līdz krastmalai un tur jau bija - lielā skatuve.
Uz tās, kad atnācu uzstājās Fēliks Ķiģelis un kā es ātri noskaidroju, ka nākamie un pēdējie būs Dzelzs vilks
muuwiii

Tas bija tieši tas kas man bija vajadzīgs - kārtīga plosīšanās.
Nedaudz iesildījos pie Fēliksa, konstatēju, ka mana soma ir smaga un traucējoša.

Ātri aiztaranējos līdz pašai skatuvei.
Sajūta jau laba - liela skatuve, daudz cilvēku, īstais...
mmm

Un tad jau klāt vien bija - uz skatuves kāpa Dzelzs vilks.

Izbļauta balss, mati pa gaisu, bez zilumiem laikam šoreiz iztiku.
Toties izgaudojos no sirds līdzi DzV.
Protams, ka viņi galvenokārt spēlēja pazīstamās dziesmas kā Tā es mīlu, Vienas nakts meiteni, Vēlreiz, Klau klau cik sēri zvana utt
tad nospēlēja vienu jaunu dziesmu - Tev oranži mati.
Skatītāji tādi laikam jau paguruši, īpaši neatbalstīja, nemanīja jau arī kaut kā lielos DzV fanus, ko parasti var redzēt citos končos.
Bet uz skatuves viņus izdevās izsaukt vairākas reizes.
Viņi pamanījās nospēlēt vēl Izpūrušos matus ( vai vai Kjisens pa gaisu), Ļauj man tevi
Ja galīgi neesmu stulba , tad arii vienu pavisam pavisam jaunu dziesmu, ko agrāk neesmu dzirdējusi
Un pašās beigās kā medus maize man - Lai arī tu būtu ar mani...
Ehh, manas nabaga kājas...
un mana nabaga izbļautā balss.
Gribu vēl, un Depo, un vecās dziesmas - Manās mājās sieviešu nav, Disko, Dievi krīt, utt

Tad Vecrīga un čellu mūzika kādā šaurā ieliņā.
Tad es joņoju satikt savu draudzeni, joņoju pa starpu uz Rimi, kur uzskrēju virsū vienam cilvēkam - ko tiešām ļoti gribēju satikt jau sen.
Jauki :))
Tad joņoju un čau mana aizmāršība - aizmirsu pirkumus un lielais paldies manam paziņam, kas savāca manus pirkumus , pazvanīja man un nogādāja līdz manīm tos.
:P

Fūū, un tikai tagad laikam pa visu šo garo dienu esmu apsēdusies un mazliet nomierinājusies.
Vēl jau jādodas mājās, bik.

Arlabunakti visiem :))

Atā Liepāja, drīz būšu klāt!!