Dievi krīt, tik nevarīgi
atsitoties pret zemi...
/Dzelzs vilks no albuma Palodze

Šodien modos ar Palodzi - tikai tā mani spēja atmodināt...

Biju sadomājusi iet ciemos un cept kartupeļu pankūkas. Panna bija spītīga, bet gan jau atradu kopīgu valodu ar to.
Vēlu sanāca iet gulēt.
Sapņoju kaut kādus dīvainus sapņus par folkloras festivāliem un kapiem, pa kuriem es klaiņoju...

Kaut kur kaut kas plosās un ļoti sāp... Kaut kad nākotnē jau varbūt tas būs pagājis, bet ne tagad.
Tagad gribas Dzelzs vilku un nakti, kad snieg sniegs, klaiņošanu pa Vanšu tiltu, īpašos rītus un to sajūtas...

Ehh, dzīve kā aplis vien. Tikai ar vien un arvien cits...