Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Man liekas,ka man problēmas - labdien

Kā reiz vakar sanāca klausīties visādas mīlas dziesmas fonā. Tā nebija mana vaina. Es biju piedzēries, tā bija meitene un es tikai sastādiju kompānīju (it kā kāds ticēs tam) ēēēe tātad, es lieku reizi biju zaudējis savu vīrietību un juku prātā.

Tātad esmu atskārtis tādu vienu interesantu faktu,ka visas mīlas dziesmas ir balstītas uz to, ka ir atrasts tas vienīgais, īstais un pareizais. Un piedevām tā, ka tiek atrasts otrs es. Tur gan lieto vārdu otra puse, bet man kaut kā tas vienmēr sasaucās ar pēc pusi. Pusi kas seko Pēcim. Vai kā es dzirdēju vienā šīm brīnišķīgajām dziesmām latviešu izpildījumā, zinu, ka tikai tādi kā es esam divi vien uz šīs pasaules.

Tad protams, kā egoists pēc dabas un būtības būdams. Es sāku domāt par visu izejot no tādas prizmas,kā tas būtu ar mani. Tātad pirmā un galvenā atziņa, ka es neesmu drošs, ka spēj uz šīs pasaules eksistēt divi tādi indivīdi kā es. Otra lieta protams ir interesanti iedomāties, kā tas izskatās, ka tāds cilvēks kā es eksistē un ir meitene. Nabaga vecāki.

Paskatīsimies kā es to redzu:
Tātad tā ir meitene, kurai patīk alus un junk food. Cerams, ka viņai laba vielmaiņa, un spēj palikt tieva. Tātad viņa ir vienmēr viegli iedzērusi un labi paēdusi. Tātad samērā optimistisks cilvēks, kas smaida. Līdz ar to viņa ir tieva un patīk zēniem, jo mēs zinām zēniem patīk viegli iedzērušas meitenes. Un mēs zinām kāpēc, ja nezinām. Tad varbūt labāk tā.

Dīvainā kārtā viņa ir egoists, kas nespēj kontrolēt savu uzvedību un kauna sajūta ir zaudēta. Nekad nav bijusi. Bet kā pluss tam visam viņai noteikti patīk garfilds, kas viņu padara sarkastisku. Tātad bezkaunīgi sarkastiska, līdz ar to zēniem nepatīk, jo viņa par tiem smejas.

Un viņa domā, ka ir gudrāka un skaistāka par visiem citiem pasaulē.

Tātad man ir jautājums, kur ir šis dziesmās solītais siciopātiskais radījums, kas man atbilst. Lindsija Lohena neskaitās. Tālu jādodas.

Sveika tālās otrdienas pasaule,
Lietas mainās dzīve iet uz priekšu. Bet man kaut kā patīk sēdēt malā un skatīties, kā viss pats par sevi iet savu gaitu. Tātad dzīves lielais piedzīvojums, kas protams tikai lieku reizi pierāda, ka dzīve ir kaut kur tur ārā. Ar patiesību un Malderu. Eh, jūtu, ka jāmaina references, kurš gan atceras malderu, un patiesību tur ārā.

Tātad vienīgais dzīves prieks un attīstība ir jaunais Forbes žurnāls. Kurš atšķirībā no Kapitāla man patīk, jo nav viens liels reklāmas raksts. Protams ievads ar to, ka latvija ir nodokļu sistēmas paraugs visai eiropai bija mulsinošs. Un man liekas,ka lielajam onkulim Forbsam nav nemazākās nojausmas, kas ir Latvija. Tālākā žurnāla attīstība ar pasakām, kam mēs visi vēlamies sekot un mācīties par biznesa idejām, kas radās krīzē, radīja cilvēkiem naudu un iznesa viņu saulītē, liekas pasaka, kas liek domāt, ka katrs no mums ir uzņēmējs. Ceru, ka cilvēkiem pietiek prāta atcerēties, ka tā nav. Un tomēr pieškir kopējo pasaka pasaciņa tēlu.

Labi, bet žurnālā vismaz ir mēģinājumi izteikt viedokli, ir mazliet dati, viegla analīze, un pat izpēte, bet galvenais ir un paliek stāsti, kas tomēr parāda, ka arī pie mums viss nestāv uz vietas. Kā pirmais numurs gāja pie sirds. Ja tā turpināsies apniks, un tad par redaktoru arī šeit varēs saukt Zandera kungu. Jeb kā es viņu redzu, ka viņš ir ekonomikas kapteinis abvījus.

No otras puses, un kā mēs zinām visiem ir otras puses. Dažiem galvas vietā. Un no otras puses mani fascinēja jaunais iphone 4 pasniegšanas veids. Es apbrīnoju apple par to, ka viņš pasniedz video zvanu, lietu, kas ir bijusi jau labu laiku, un liek man justies wow tas ir forši man vajag, Stīv Džobs kļūsti par manu bērnu tēvu, un mūsu bērni būs kā jaunais iphone. Ui, atdzīšu šī bija traumējoša doma. Bet viņi to izdara un vēl pa vidam izmantojot nokia lozungu conecting people. Un viņi to dara, jo vienkārši to var. Mārketinga spēks pasaule. Mārketinga spēks, un pieeja,ko mācīties lieliem un maziem.

Šodien kaut kā vienīgais, kas man skrien galvā protams ir lieku reizi, kad mēģinu saprast kāds ir televīzijas mērķis. Vienkārši lieku reizi aizķēra aci raksts par to cik pēc digitalizācijas mājsaimniecības paliek bez tv.

Protams es saprotu, ka viena puse ir tam, ka tv dzīvo no reklāmām, reklāmas dzīvo no klientiem. Un klienti dzīvo no pirkumiem. Līdz ar to tie maznodrošinātie pie visiem velniem nav nedz interesanti, nedz vajadzīgi. Vajadzīga ir maksāt spējīgā daļa, kuri arī cilvēki. Pārējais tā sacīt ir sabiedrības liekā daļa. Lai brauc lasīt sēnes.

Bet kaut kā manī derdzas tas,ka paliks cilvēki, kuriem ir tā jau maz naudas un prieks bija mājas paskatīties bezmaksas filmu. Kā arī veci cilvēki, kur uzzināja ziņas, maznodrošināto bērni, kuriem kaut kāds prieks. Kaut kā es nespēju saredzēt šī ģeniālā valsts lēmuma noderību sabiedrībai. Zinu, ka kavējos ar to pārdomu. Bet kaut kā visu laiku man tas mazliet derdzas.

Līdzīgs ģeniālais lēmums bija par maksas izglītību no 6 klases. Es gan neatceros, kur šī ģeniālā ideja pazuda, bet man viņa patika.

Televizoru neskatīsimies (noteikti visi lasīs grāmatas un kļūs inteleģenti. Skolā neviens neies apstrādās zemi, būs pašnodrošināta feodāli intelektuāla sabiedrība.

Patiently waiting for Friday! C'mon dammit!

Man jau liekas,ka es parasti iedziļinos lietās par daudz. Vai par maz. Tas vispār mani noved pie secinājuma, ka es parasti aizeju galējībās. Es teiksim vispārēji apbrīnoju cilvēkus kuriem ir dabas dots talants uz kompromisiem. Mans dzīves lielākais kompromis ir tāds, ka es esmu sapratis cilvēkiem ir tiesības uz viņu nepareizo viedokli. Bet tas laikam nav īsti labi.

Bet dīvainākais ir tas, ka es pat neapzinoties nonāku kaut kādās galējībās ar visām lietām. Un laikam nemāku izbaudīt mirkli. Nē, to es arī māku, tas laikam nav tas. Bet vai nu man lietas patīk, un es ap viņām varu darboties kā traks, vai man nepatīk un man ir vienalga, un tā ka ļoti vienalga. Un tā tas ir visās jomās, ja izklaidējas, tad izklaidējas. Ja taisa mūziku, tad ļoti sliktu, jo labai talanta pietrūkst. Ja diēta tad tikai junk food, jo nepatīk man tie dārzeņi.

Ū, bet tas man atgādina lietu, kas cilvēkus parasti interesē, kas man liekas vēl aizvien fascinējoši kā lieta. Attiecības. Nekad neesmu sapratis kāpēc visiem par visu svarīgāk ir kas ar ko guļ un kāpēc. Un jo slavenāka persona, jo interesantāk. Bet tā nenovirzāmies no manis tur man arī kaut kā vienmēr izdodas vai nu viss ir labi vai viss ir ļoti slikti. Un tā kā es pēc dziļākās būtības esmu egocentrisks tātad agri vai vēl viss ir ļoti slikti.

Vēl es pavisam nesen uzzināju, ka izrādās alkohols iziet no organisma 22 dienu laikā. Tātad nekad.

Tā, man pateicoties garākām brīvdienām (darba dienām, jo darbs ir kā brīvdienas) ir sajucis viss plāns, un es vairs nesaprotu vai šodiena skaitās kā pirmdiena, otrdiena. Vai šodien ir vēl svēdiena. Vai tomēr tā ir pirmdiena, jo vakar bija svētdiena. Vai kā tur sanāk. Nezinu kā jums, bet man laikam nesanāk. Kaut ko es ar visu šo vēlējos teikt. Vismaz es tā ceru.

Bet galvenā doma, vispār pasaulē uz šīs zemas, kas tāds par ko būtu jādomā katram cilvēkam, kurš vien vēlas būt cilvēks, ir protams saistīta tikai ar mani. Bet man patīk, kad cilvēki par mani domā. Es secinu, ka esmu iejaucis sevi problēmā, kas mani mulsina, jo visu gadu, vai teiksim kādas 2 nedēļas. Kā mēs zinām laiks tāpat ir relatīvs. Es cerēju uz braucienu uz Pozitivusu, kur pārmaiņas pēc arī ir grupas,kuras vēlos redzēt, un Muse jau laikam būtu galvenā no tām. Bet mana problēma ir radusies faktā, ka liela daļa no jautrajiem pagājušā gada dalībniekiem ir vai nu kļavlapijā, dosies spēlēt futbolu tālajās zemēs, vai arī strādās. nelieši.

Lūk līdz ar to man ir neskaidra lieta vai man doties, jo es būšu praktiski viens pats nepieskatīts, un apmulsis, ko es tādā situācijā, lai daru, kā lai izdaros un pieduros. Kā lai es esmu es un daru kaunu apkārtējiem, kad nav neviens, kam darīt kaunu. Tā man zūd identitāte un individualitāte.Pēkšņi esmu nekas. Lūk, tagad es gribu braukt, bet nespēju saprast būs labi vai nē.

man vienkārši vajadzēja izkliegt šo sāpi. No otras puses dzirdēju, ka tur būs bērnu dārzs. vismaz domu biedri.

Man sāk likties,ka manas telefona sarunas sāk palikt aizvien interesantāk.

Teiksim tas,ka mani kaut kur aicina, un es pēdējā laikā saku, ka es gribu aiziet mājās un ielikt kaut ko mutē. Jau pats par sevi man liekas amizanti, un ik pa laikam es domāju, ka man vajag beigt lietot šo teikumu, jo tas izklausās vai nu perversi, ko es neattīstīšu, un droši ļaujaties savai samaitātajai fantāzijai. Es zinu jums tāda ir. Vai arī otrs variants ir tas,ka es liekos vieglā formā atpalicis, un dodos mājas paturēt priekšmetus mutē.

Bet tad,kad es vakar zvanu un saņemu atbildi, ka labākais draugs vēl izdomās vai viņš izies ar mani uz aliņu, vai tomēr atrisinās Izraēlas un Palestīnas konfliktu. Man lika saparast,ka cilvēkiem ir atbildība un dillemas. Protams svaru kausi nosvērās par labu alum. Miers var pagaidīt.

Vēl man liekas,ka man vajag atsākt to mazo dzīves prieku, ko es darīju kādreiz hallo un jā lūdzu vietā lietot ko stulbu. Savulaik tas bija "Lidosta" mulsināja cilvēkus ne pa jokam, un nozagtais "Dzeltens". Laiks kam oriģinālam, būs par ko padomāt.

Lai Jums jauka piektdiena internets, jo rīt taču ir brīvdiena. Vai ne ? Lūdzu sakiet, ka tā ir. Jūs taču zināt, man patīk dzīvot ilūziju pasaulē.

Kā japāniski ir labdien ?

Viss man liekas,ka man jāsāk beigt slimot, bet es secinu, ka tā ir tāda sirreāla sajūta, kad dzirdi pats savu balsi daudz savādāk visas skaņas, un uztver visu mazliet lēnāk. Tagad es zinu, kā jūs zāles pīpētāji jūtaties ikdienā. Bet man liekas,ka tiešām, es vienu dienu vienkārši nobrukšu. Nez vai tas būtu tas sliktākais, kam notikt.

Bet amizanta man liekas paliek pasaule,kaut kā vienmēr liekas,ka uz vasaras laiku viss daudz vairāk noklust. Kaut kā pašam arī domas paliek daudz miglainākas, un rodas vēlme savā brīvajā laikā vairāk sēdēt un priecāties par apkārtējo dzīvi. Dzert alu, un daudz runāt. Lai gan daudz runāt man vienkārši patīk.

Tikmēr secinu, ka man ir jābeidz skatīties kaut kāda veida seriāli, jo iespējams esmu to teicis, bet man liekas,ka es sāku sievietes ideālu veidot pēc kaut kāda nesasniedzama personības modeļa, kas ir iespējams četru dažādu personības dalīšanās iespaidā. Bet toties šodien redzēju idēālu meiteni ejot pa ceļam uz darbu, blondi mati, sarkanas kedas un ādas jaka. I like them troubled.

Man liekas,ka mans entuziasms ir uz kaut kādas skalas, kad viņš mainās no tāda, kad es tulīt iešu, skriešu, darīšu un kājām gaisā pasauli apgriezīšu. Un nākamajā brīdī man ir tāds, eh kā man viss ir apnicis, vai es lūdzu nevaru aiziet pagulēt, kādas stundiņas 45.

Dīvaina sajūt,laikam jāvaino pie visa vasara. Jo šis laikam ir precedents, kad beidzot nevaru pie visa vainot audzināšanu. Labi, jādodas saprast, kas notiek manā tā jau nesaprātīgajā prātā.

Bet tikmēr es šodien sapriecājos par šo http://sosapplesos.com/ kā var tik labu ideju izdomāt. Es gan nezinu, vai tur atkal nav reklāmistu zemūdens akmens. Bet pati ideja patīk, kad error vietā parāda, ko šādu. Eh tie radošie prāti.

Man liekas,ka sāku ienīst pirmdienas ar jaunu sparu. Un tāpēc sveicināti otrdienā, kad viss jau šķiet daudz krāšņāks. Nē, pagaidam, ne velna šodien ir tikai tā diena, kad sākas piecu dienu darba diena. Viss šī slikta nedēļa, jo viņā bija 2 pirmdienas.

Tātad sveicināts netz on the webz.

Man liekas,ka šī bija fantastiska nedēļas nogale, kurā es saņēmu iespēju atklāt, ka vēl aizvien neviens nebrauc tik slikti uz riteņa kā es. Varbūt tikai vēl kāds cilvēks, bet visticamāk viņs par to kaunās. Es tikmēr apdraudu satiksmi.

Un manī ar vien ir gēns, kas ienīst visu mūzikā, jo tika pavadītas 4 h dzerot vīnu un ņirgājoties par popmūziku un klipiem. Lai gan man liekas, ka režisori viņiem jau sen vienkārši ņirgājas par dziedātājiem. Un man liekas,ka Latvijā tie nav klipi, bet parodijis, lai pēc tam to piesmiet ir daudz grūtāk.

Man vēl aizvien patīk sēdēt saulē un dzert alu. Tā varētu būt mana profesija. 3 mēnešus gadā. Pēc tam 9 mēneši atvaļinājums. Es varētu būt anti-pasniedzējs. Ar zemu morāli, mācīt visu nepareizo. Un tad 9 mēnešus atpūsties.

Un esmu vienīgais cilvēks uz pasaules, kurš var sadegt saulē un saaukstēties paralēli. Kā arī esmu dabujis ar ledus gabalu pa pieri, un nedaudz viņu pārsitis. Mācība nevajag visiem pateikt, ka ja jūs mani nelaižat mājas, es te tagad gulēšu. Bet bāri ir jautra vieta. Un jautri bārmeņi. Kā arī labi, ka ir tāda lieta kā plāksteris. Žēl, ka nav tāda lieta kā saprātīgs es.

Tātad un vēl mans mīļākais un skaistākais brīdis uz pasaules. LOST pēdējā sērija. Es nezinu, kā citiem, bet es paliku tikai daļēji apmierināts. Hmmm es zinu, ka jūtas visas sievietes manā dzīvē... Tātad man pietrūka, lai man atbild uz visiem jautājumiem, jo esmu vidusmēra imbacilis un man nepatīk, kad man liek domāt pašam. Lai ar to nodarbojas profesionāļi.

Tā mani te iedvesmojas cilvēks, kas rakstīja par 10 lietām, kas viņam nepatīk, un šodien man liekas,ka es jūtos tā, ka es varētu atbalstīt šādu domu un uzrakstīt desmit lietas,kas man nepatīk.

1) šodien - strādāt piektdienā, kad ārā ir saule, un cilvēki sūta īsziņas no pludmalēm. Nelieši!
2) tas, ka Megana Foksa nav piedzimusi tuvāk man un nepratīgi iemīlējusies manī.
Kas protams būtu pazīme, ka viņas vīrieši standarti ir ļoti zemi. Tas,ka viņa ir akla. Vai arī ļoti, ļoti stulba. Bet es būtu laimīgs. Eh
3) Braens Ostins Grīns. Nelietis.
4) Darba koncepts kā tāds.
Kaut kā man nepatīk tā doma, ka man ir kaut kas jādara, lai par to saņemtu naudu. Daudz veiksmīgāks man likās koncepts, kur es neko nedaru un man par to maksā. Šāda karjeras attīstība aizvien tiek meklēta.
5) Pirmdienas, man ļoti nepatīk pirmdienas, viņas reti, kad aizsāk ko labu.
6) Kad beidzās alus.
Šis ir ļoti dramatisks mirklis manā dzīvē, kas mani vienmēr sāpina.
7) Tas,ka alus mēdz beigties atkārtoti. Apburts loks.
8) Mēneša vidus un konti. Nekad, nekad tur neizskatās tik labi kā gribētos.
9) Tas,ka es neesmu, bagāts, slavens un skaists.
Par to domājot vien man liekas, cik pasaule no tā būtu labāka. Nezinu vai Jūsējā, bet manējā noteikti.
10) Tas,ka man vēl nav sanācis noskatīties priekšpēdējo LOST sēriju.

Ā dārgais internet,

Man liekas,ka vasara un silts laiks uz mani atstāj sliktu iespaidu. Šodien pamodos pusseptiņos panikā par to, ka esmu aizgulējies, jo ir gaišs, ka jāskrien uz darbu. Protams pēc tam tikai konstatēju faktu, ka vel ir agrs un var vēl pagulēt. Protams, mazliet par daudz beigās pagulēju, un viss tāpat beidzās ar skriešanu. Un tā visu šo nedēļu es nespēju tikt pie mierīgām brokastīm. Nekas vēl piektdiena ir pēdējā diena,kad es zinu man tas izdosies, un laimīgi paēdis es varēšu doties uz darbu. Es sāku secināt, ka esmu tik ambiciozs, ka brīnums.

Otra lieta, ko es secināju saskatoties The Big Bang, ka viena lieta, kas manam room meitismam un dzīvei kā tādai trūkst ir karogs. Lūk man arī vajag dzīvokļa karogu. Kuru lepni pielīmēt pie ledusskapja. Tagad atliek tikai ķerties pie darba. Un vēlāk mājās jau pie karoga radīšanas. Neesmu tikai izdomājis, kas būs tie elementi, kas viņā ir jāiekļauj.

Un vēl jūs tomēr esat zinošāki cilvēki par mani vai jūs man varat ieteikt kādu grāmatu, ko izlasīt, jo mana bibliotēka sastāv no grāmatām par creative advertising, šekspīra, vinnija pūka un mazā priņča. Tad vēl pāris grāmatas par Punk Rock. tas arī viss.

Tātad tuvojoties vasarai tāpat kā visi citi es arī sāku domāt par diētu un par to, ka jākļūst slaidākam un fiziski aktīvākām.
Pagaidām manā plānā ietilps patstāvīga maizīšu ēšana, lazanjas diēta un sportiska skatīšanās uz savām skrituļslidām. Dažreizēja paklupšana aiz viņām irodoties mājās, un alus dzeršana uz dīvāna skatoties griestos. Man liekas,ka tā visi tiek pie savām sešpakām. Alus sešpakām.

Tātad dārgais internets ir sasniegta trešdiena, kurai parasti ir divas tendences vai nu norādīt uz to,ka nedēļa lēni, bet nepārprotami noslīdēs darbu grēdā, un apzinīgākajiem no jums brīvdienas būs viens liels darbs. Vai arī paiet lieliski, nonāk pie ceturdienas un saskaras ar piektdienu,kur mēs tāpat visi mostamies ar domu, ak dievs, lai viņa ātrāk paiet, un es varu darīt neko. Un sakiet to, cik ļoti jūs mīlat savu darbu tāpat visi mīl atpūsties vairāk. Vienīgais, ko pasaule mīl vairāk kā atpūsties, tas esmu es. Kāpēc ? Jūs jautāsiet. Bet atbilde ir vienkāršas tāpat kā visas citas pasaules lieliskās lietas mani mīl bez iemesla.

Un pie visiem velniem man ir jāsāk iet gulēt laicīgi.

Sveicināts dārgais internets,

Lai gan vienmēr šādi rakstot es skatos baltā lapā un tikai iedomājos kā es uzrunāju visus cilvēkus. Un kā viņi to visu lasa. Pārsvarā Meganu Foksu, kuru neizskaidrojamu iemeslu pēc zin latviešu valodu un lasa sveista cibu. bet mēs jau zinām tā dara visas slavenības :D

Toties šodien, vakar vakarā es esmu apņēmies novērst lielu netaisnību uz šīs zemes virsas. Es secināju, ka ir pieņemts uzskats, ka cilvēki, kas lasa grāmatas ir gudri un inteliģenti, un nav alfanabēti. Tātad es sākšu lasīt grāmats, lai pierādītu pretējo. In yore face steriotipi.

Bet toties runājot par rakstīšanu cibā, es kā liels youtubes skatītājs pēdējā laikā ļoti sapriecājos, ka vakar taču bija piecu gadu jubileja šim portālam, secināju, ka esmu patizls lietotājs tikai neilgu laika periodu. Bet toties tas par ko es šoreiz sapriecājos no sirds ir veiksmes stāsti šajā portālā. Es teiksim redzu ļoti nelielu atšķirību starp youtube kanāliem un profiliem cibā. Atšķirība ir tīri attēls, bet būtība tāpati ir komunas ir savstarpējie draugi, kas stāsta/rāda dzīvi, kuru viņi dzīvo.

Bet tas, kas mani fascinē ir tas,ka tā ir vieta, kur var redzēt kā cilvēki var ātri kļūt slaveni un nopelnīt kaut kādu naudu dzīvei darot to, ko viņi vienkārši dara. Esmu drošs, ka te daudzi priecātos darīt tāpat. Es teiksim būtu ļoti priecīgs, ja kāds necenzētu affairu un iedotu viņam sleju žurnālā. Piemestu klāt icu ar martkori kā kino ekspertus, kas beigās nogalina viens otru utt. Man liekas,ka būtu ideāli.

Tas tā mazie bērna sapnīši, kuriem nav lemts redzēt dienas gaismu. Bet gan jau varbūt saņemšos un sākšu to savu video blogošanu. Tajā dienā, kad sākšu nejusties neērti runājot ar datoru, vai sakrāšu naudu kādai kameriņai. Un tad arī mani ieraudzīs pasaule un es kļūšu slavens un aizceļošu uz tālajām zemēm un redzēšu laumiņas, un dziedāšu saulrietā. Lūk, tas ir tas, ko es apzvēros darīt, ja nu kādreiz nonākšu ASV dziedāšu saulrietā.

Kaut kā vairāk kā parasti man šodien nepatīk pirmdienas.

Varbūt tad man nepatīk svētdienas, jo es nekad neizguļos pirmdienās, un jūtos tā it kā būtu visu vakaru balējies, tad aizgājis gulēt pusstundu iepriekš un tikmēr pa mani kāds ir lēkājis. Viss būtu labi, ja tā būtu pirms tam notikusi ballēšānās. Bet bez viņas sajūta tāda, ka kaut kas nav tā kā vajag. Vai arī tas vienkārši ir sods par visu to laiku, ko es esmu izniekojis.

Bet jāsaka prieks,kas priekam sanāca aizstaigāt svētdien uz "Tētis" izrādi. Kur gan laikam nevis Jarāns, bet tas otrais jaunietis. Tam visam varu teikt, ka kā izrāde bija pat neslikta un vietām smieklīga. Tā izrāde tā īsti nesanāk , bet vairāk tāds monologs. Bet tā kā viņi mēģina man to pasniegt kā Latviešu mēģinājumus Stand up. Tad man ir jāsaka, ka ir bēdīgi. Jo joki ir mazliet paredzemi, un pārāk dramatizēti. Un piedevām, ja tas ir stand up, tad ir jāliek man smieties, nevis mēģināt likt dzīvot līdzi notikumiem. Bet jāsaka, ka pēdējā cēliena 10 min bija pat smieklīgas. Lai gan starpbrīdis man liekas,ka pat bija ilgāks par otro cēlienu.

Bet tikmēr brīvdienas ir lieliskas un pirmdienas ir ļaunuma sakne.

Kaut kā nerakstās šonedēļ, nolēdētā saule aiz loga, liek man domāt par reālo dzīvi !

Nākot piektdienas dienai, kad atkāpjas pēdējās manas saprāta paliekas un kliedz. aaaaaandrej ir piektdiena ir laiks iziet ielās, iziet zaļajā mežā un izmalkot kādu alu. Jo man beidzot atkal ir tā pauze manā tetovēšanās priekā, kad es varu iedzert alu. Un tad ir tā sajūta, ka tu esi cilvēks, tu esi zvērs, tu esi tēviņš.... Velns jābeidz gvelzt muļķības aizmirsu savu domu. Bet jūs jau zināt,ka man tādu nav, tā kā nav ko satraukties. Kā teica kāds mans priekšnieks, stresa nav. Stress ir citiem.

Tālāk es esmu atradis savu arch enemy bankas konts mēneša vidū. Ej, kad iedams šajā periodā tur nekad nav tas,ko tu vēlies redzēt. Megana Foksa. Lūk, kāpēc,lai viņi mani iepriecinātu swedbankas zīmuļos, varēs un citos brīnumos, kas man palīdz identificēt sevi nav ielikuši Meganu Foksu. Tad uzreiz visi tie cipari paliks mazsvarīgi, un vienaldzīgi. Tas tā sākumā bēdas, bet tad saproti, ka dzīvē ir kas skaists, teiksim es. Nē, Megana ! Lūk sneidziet man vismaz tādu prieku.
Tas man atgādina, ka man ir sapnis, ka es kādreiz darba intervījā pie sarunas par algu varēšu teikt: "Lieciet piedāvājumam priekšā vieninieku un beigās nulli, tad runāsim". Un tas mans dārgais lasītājs bija ieskats manā smadzeņu darbībā.

Un vēl viena lieta,ja jau ir izdomāta spēle ferma. Kur es varu būt imaginārais fermeris. Es nevaru sagaidīt, kad būs spēle birojs. Kur es varēšu dekorēt savu cubicli (ne mazākās nojausmas, kā tas kvadrātiskais de-moralizētājs saucas latviski). Man būtu jāveic tādi darbi,ka datu ievade, un e pastu izsūtīšana. Jāsocializējas pie kafijas aparāta. Un beigās vēl varētu būt virsstundu opcija. Lūk. Šādu spēli es vēlos. Lūdzu taisiet man augšā. Jau iepriekš Jums pateicos.

Man jau laikam jāsaka cik ļoti man pietrūkst tās dienas,kad es saņemos kaut ko uzrakstīt. Bet nezinu pēdējā laikā man traucē mans dzīves veids un saskarsme ar reālo pasauli. Nu ko šodien spēlējam pret Itāliju. Redzēsim kā tas viss beigsies, gan man, gan arī viņiem. Ceru, ka ar visu to labāko.

Bet tikmēr es sevi esmu pieķēris pie domas. Jā man tas negadās bieži. Es domāšanu atstāju profesionāļu ziņā. Pats savādāk vados pēc principa, mazāk domā saldāk guli. Kaut kas šajā teicienā nebija pareizi. Ak, jā pareizi bija mazāk zini saldāk guli. Vēl viena mana teorija, ko skolotāji nez kāpēc nav atzinuši. Bet tātad doma pie kuras sevi es pieķeru, viena protams ir Megana Foksa. Daudz Meganas Foksas maz drēbju. Labi, tad tā otra ir tāda, ka vajag nospraust mērķi. Tomēr drīz jau tuvojas ceturtdaļgadsimta otra puse. Tātad mans mērķis ir tikt pie mērķa. Tas sanāk samērā nesakarīgi.

Bet visiem tiem, kam ir roommeiti dzīvē, es varu droši pateikt, ka ir lietas, ko viņi neatbalsta. Un dīvainā kārtā tā ir vēlme 2 naktī nomazgāt traukus un sakārtot virtuvi. Izrādās tas traucē miegam. Protams es savukārt neesmu drošs vai alus dzeršana nāk par labu, lai šis process būtu klusāks. Nekādas cieņas pēc manas vēlmes pēc kārtības un skaistuma. Otra lieta,kas viņiem nepatīk ir ģitāras spēle 2 naktī. Bet tas jau kaut kā loģiski. Protams atriebšanās plāns man, kur tika piedraudēts, ka tiks putekļsūcota (esmu drošs, ka tāda vārda nav) grīda, mazgāti trauki un būs ļoti skaļa nodarbošanās ar seksu. Secināju, ka atriebība noved cilvēkus pie ļoti dīvaino pozu izgudrošanas.

Tātad tas ir tas,kas skrien cauri manai galvai. Un vēl pāris neprātīgi "tarakāni", rozā zilonis, un konstantais jautājums, kad es beidzot būšu miljonārs.

kā klājas interwebz?

Lūk es beidzot saprotu pasaules kārtību, man liekas,ka es tiku radīts tieši šāda garuma darba nedēļām. Trīs dienas, man liekas,ka tas ir konceptuāli pieņemams man. Un kurš gan varētu par to sūdzēties. Bet tas,kas mani priecē visvairāk ir tas,ka ir piektdiena un nekad nevar zināt,kas no tā izriet. Katrā ziņā brīvdienas vienmēr paskrien garām nedaudz par ātru.

Toties man ir vakardienas prieks, kas ir man ir jauna frāze. Patiesībā man viņas bija divas, bet diemžēl es nevaru atcerēties otro. Bet frāze: "Kā sprunguli iespraust dvēselē". Dievs dod man atcerēties kā tā radās, bet man liekas, ka šī ir ļaunāki skaistākā homofobiskā frāze, kas man tagad ir. Un, ja man būtu ļauns, jo ļauns priekšinieks, pēc kārtējās nolamāšanas es teiktu, ka viņš man iesprauda sprunguli dvēselē. Bet velns, nespēju atcerēties, kas bija otrā frāze. Laikam jau zināmas smadzeņu šūnas ir tomēr atmiekšķējušās.

Un es vienmēr esmu uzskatījis, ka cilvēki ir citur daudz asprātīgāki par mūsu zemi. Un lūk kā aiziet no avīzes. Man liekas,ka mūsu dienas,laikam tagad jau ir komandas darbiniekiem būtu ko mācīties. Nevis mēģināt izraudināt tautu par to, ka ļaunie kapitālisti iznīcina izcilo žurnālistiku.

Un es tikmēr no jums atvados vēlot lielisku nedēļas nogali, un vēl lieliskāku visu sekojošo. Kurš gan cits,ja ne es. Laikam Šlesers. Tas man atgādina, ka tuvojas pasākums, kad ievēl to pašu vēzi citā plaušā.

ā sveicināts mans mazais draugs internets,

Man liekas,ka šodienu mana galvenā pārdoma ir tā, ka man ir jāpārvācas uz īrīju, jo vienmēr dziļi sirdī esmu redzējis sevi kā aitu ganu. Vai arī nē. Patiesībā tas ir tāpēc,ka man sāk likties, ka man ir vājība uz rudmatēm. Pieļauju iespēju, ka jābeidz skatīties filmas par Īriju. Protams vēl viens mans racionāls iemesls varētu būt tāds,ka viņu ir pietiekoši maz Latvijā. Vai arī es veiksmīgi no viņām izvairos. Līdz ar to es varu attaisnot savu vienpatību un mīlestību tikai pret sevi pašu. Tātad īrija vai bārs ar rudmatēm. Vai vienkārši sūtat man Lindsiju Lohanu. Otrs variants pakojiet mani ciet un sūtiet mani pie viņas. Tas arī ir variants. Nez vai Ziemassvētkos viņa vēlējās mani zem eglītes.

Bet atgriežoties pie reālās dzīves, kura protams nav tik krāšņa kā mana iedomu pasaule, es varu teikt, ka brīvdienas man pēdējā laikā sāk paskriet garām pārāk raibi un krāsaini. Un dažreiz pat neticami, kad ieejot green wood tu redzi, ka visapkārt ir tikai meitenes. Un tikai vins bārmenis Māris. Vispār tas bija piektdienas vakars, kad bija tāda rock star sajūta, kad meitenes visapkārt, viņas dejo uz tava galda. Bet tu sēdi atspēris kājas un runājies. Bet tam visam ir praktisks pielietojums es guvu mācību foozbolā. Līdz ar to tagad es zinu pāris jaunus trikus ha ha ha.

Visā visumā sumēju laiks veiksmīgi izniekots. Nez,kad nāk tas vecums, kad to visu sāk nožēlot. Ceru, ka ne pārāk drīz.

Tā kā ir piektdien, un man diemžēl dzīvē ir izpalikusi tikšanās ar manu juristi/blondīni. Lūk, to es saucu par neizdevušos vakaru. Secinu, ka mūsdienās vispār ir tāds ļoti šaurs solis no darbinieka līdz bezdrbniekam, lai arī cik lieliski nebūtu iekārtojies, un lai cik neaizvietojams tu nejustos. No otras puses es sapratu, ka ir cilvēki, kas apzinās savas vietas un spējas, un atsakās no piedāvājumiem, kas viņus tur saglabātu, ja tas nekalpo viņu ilgtermiņa plāniem.

Kā arī viens secinājums, kad taisi jaunāks, skaistāks un tievāks tetovējumus par to, lai atgādinātu sev savus ideālus. Kad pieaudz ir dienas, kad saprati, ka kļuvi ne vairāk ne mazāk par to, ko teici, kas Tu nekad nebūsi. Vienkārši patika šīs kontrastējošās domas. Kad visā dzīves steigā, globālajā situācijā, vienmēr no viņas var izkāpt un sākt no jauna. Tā sacīt master plan ! Laikam tas ir kas tāds,kas kādreiz ir jāiemācās.

Bet tomēr dīvaini, ka tā savulaik domātā tetovējumu nozīme, laikam ejot aiziet līdzi. Varbūt tas arī par kaut ko liecina. Vispār jābeidz saskatīt pārāk daudz lietas dzīvē. Un vienkārši lēnā garā ir viņā jādzīvo :)