Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Tā kā ir piektdien, un man diemžēl dzīvē ir izpalikusi tikšanās ar manu juristi/blondīni. Lūk, to es saucu par neizdevušos vakaru. Secinu, ka mūsdienās vispār ir tāds ļoti šaurs solis no darbinieka līdz bezdrbniekam, lai arī cik lieliski nebūtu iekārtojies, un lai cik neaizvietojams tu nejustos. No otras puses es sapratu, ka ir cilvēki, kas apzinās savas vietas un spējas, un atsakās no piedāvājumiem, kas viņus tur saglabātu, ja tas nekalpo viņu ilgtermiņa plāniem.

Kā arī viens secinājums, kad taisi jaunāks, skaistāks un tievāks tetovējumus par to, lai atgādinātu sev savus ideālus. Kad pieaudz ir dienas, kad saprati, ka kļuvi ne vairāk ne mazāk par to, ko teici, kas Tu nekad nebūsi. Vienkārši patika šīs kontrastējošās domas. Kad visā dzīves steigā, globālajā situācijā, vienmēr no viņas var izkāpt un sākt no jauna. Tā sacīt master plan ! Laikam tas ir kas tāds,kas kādreiz ir jāiemācās.

Bet tomēr dīvaini, ka tā savulaik domātā tetovējumu nozīme, laikam ejot aiziet līdzi. Varbūt tas arī par kaut ko liecina. Vispār jābeidz saskatīt pārāk daudz lietas dzīvē. Un vienkārši lēnā garā ir viņā jādzīvo :)