Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

shelly:
Kā var vienas un tās pašas šortas krist nost, spēlējot futbolu, un griezties vēderā, sēžot dīvānā?

martcore:
nē es, protams, saprotu pēcspēles treštolku

martcore:
par biohakingu runājot

black_data:

Šis kaut kā izrādījās mazliet smagāks gads, un tas arī atspoguļojās šī gada galvenajā pasākumā. Sanāca mazāk uzmanības pievērst draugiem, vairāk fokusēties otras puses attiecībām. Kaut kādā ziņā neveiksmīgi, bet kaut kādā ziņā veiksmīgi, bet sanāca risināt teju vai vienu no pirmajiem konfliktiem. Mazākas epizodes ir bijušas šī pēdējā gada laikā, bet konkrētā epizode vairāk bija tāda nepārprotama. Veiksmīgā daļa ir tā, ka es tomēr izdomāju kā pareizi rīkoties, un atradu pareizos vārdus, un situācija tika atrisināta. Trešajā dienā uzkrājusies spriedze jau bija pašķaidīta, un mūs pārņēma arvien pozitīvāki vaibi. Un vēl parādījām pareizajam cilvēkam pareizo pasākumu. Es pat piebilstu, ar visiem pareizajiem elementiem, jo es iztēlojos, kā daudziem pirmā pieredze var izvērsties visai mulsinoša.

Visbeidzot karuselis. Es teju vai neticēju, ka to iespējams ir izdarīt, bet te nu viņš bija, un strādāja ar kolektīvā spēka un entuziasma palīdzību.

shelly:

shelly:
Kā pateikt, ka esi ļoti, ļoti noguris?
Tu piezvani pārtikas piegādei, lai pasūdzētos, ka tev nav piegādāta maize un kaķu konservi, pēc viņu ieteikuma aizsūti viņiem e-pastu ar saviem bankas datiem naudas atgriešanai, aizej uz veikalu, nopērc jaunu, nesamērīgi dārgu kaķbarību un, protams, klaipu maizes, atnāc mājās, ieej virtuvē un ieraugi pārtikas piegādes maisu. Uz grīdas.
Tu esi aizmirsis to izkrāmēt.
Jā, jā, tu uzreiz zini, kas tur ir iekšā.
Tomēr drošības pēc pārbaudi.
Whiskas un Borodinas maize. Protams.
Un tikko dzīvs tu celies kājās un velcies pie datora, lai rakstītu atvainošanās vēstuli, ka noticis pārpratums, produkti ir atvesti, paldies, lūdzu, lūdzu, paldies, atmaksu nevajag.
Izdzeršu glāzi piena un iešu gulēt.
Rīt beidzamā darbadiena pirms 3 nedēļu atvaļinājuma.