Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Man sāk likties,ka manas telefona sarunas sāk palikt aizvien interesantāk.

Teiksim tas,ka mani kaut kur aicina, un es pēdējā laikā saku, ka es gribu aiziet mājās un ielikt kaut ko mutē. Jau pats par sevi man liekas amizanti, un ik pa laikam es domāju, ka man vajag beigt lietot šo teikumu, jo tas izklausās vai nu perversi, ko es neattīstīšu, un droši ļaujaties savai samaitātajai fantāzijai. Es zinu jums tāda ir. Vai arī otrs variants ir tas,ka es liekos vieglā formā atpalicis, un dodos mājas paturēt priekšmetus mutē.

Bet tad,kad es vakar zvanu un saņemu atbildi, ka labākais draugs vēl izdomās vai viņš izies ar mani uz aliņu, vai tomēr atrisinās Izraēlas un Palestīnas konfliktu. Man lika saparast,ka cilvēkiem ir atbildība un dillemas. Protams svaru kausi nosvērās par labu alum. Miers var pagaidīt.

Vēl man liekas,ka man vajag atsākt to mazo dzīves prieku, ko es darīju kādreiz hallo un jā lūdzu vietā lietot ko stulbu. Savulaik tas bija "Lidosta" mulsināja cilvēkus ne pa jokam, un nozagtais "Dzeltens". Laiks kam oriģinālam, būs par ko padomāt.

Lai Jums jauka piektdiena internets, jo rīt taču ir brīvdiena. Vai ne ? Lūdzu sakiet, ka tā ir. Jūs taču zināt, man patīk dzīvot ilūziju pasaulē.