Kaut kā nerakstās šonedēļ, nolēdētā saule aiz loga, liek man domāt par reālo dzīvi !
Nākot piektdienas dienai, kad atkāpjas pēdējās manas saprāta paliekas un kliedz. aaaaaandrej ir piektdiena ir laiks iziet ielās, iziet zaļajā mežā un izmalkot kādu alu. Jo man beidzot atkal ir tā pauze manā tetovēšanās priekā, kad es varu iedzert alu. Un tad ir tā sajūta, ka tu esi cilvēks, tu esi zvērs, tu esi tēviņš.... Velns jābeidz gvelzt muļķības aizmirsu savu domu. Bet jūs jau zināt,ka man tādu nav, tā kā nav ko satraukties. Kā teica kāds mans priekšnieks, stresa nav. Stress ir citiem.
Tālāk es esmu atradis savu arch enemy bankas konts mēneša vidū. Ej, kad iedams šajā periodā tur nekad nav tas,ko tu vēlies redzēt. Megana Foksa. Lūk, kāpēc,lai viņi mani iepriecinātu swedbankas zīmuļos, varēs un citos brīnumos, kas man palīdz identificēt sevi nav ielikuši Meganu Foksu. Tad uzreiz visi tie cipari paliks mazsvarīgi, un vienaldzīgi. Tas tā sākumā bēdas, bet tad saproti, ka dzīvē ir kas skaists, teiksim es. Nē, Megana ! Lūk sneidziet man vismaz tādu prieku.
Tas man atgādina, ka man ir sapnis, ka es kādreiz darba intervījā pie sarunas par algu varēšu teikt: "Lieciet piedāvājumam priekšā vieninieku un beigās nulli, tad runāsim". Un tas mans dārgais lasītājs bija ieskats manā smadzeņu darbībā.
Un vēl viena lieta,ja jau ir izdomāta spēle ferma. Kur es varu būt imaginārais fermeris. Es nevaru sagaidīt, kad būs spēle birojs. Kur es varēšu dekorēt savu cubicli (ne mazākās nojausmas, kā tas kvadrātiskais de-moralizētājs saucas latviski). Man būtu jāveic tādi darbi,ka datu ievade, un e pastu izsūtīšana. Jāsocializējas pie kafijas aparāta. Un beigās vēl varētu būt virsstundu opcija. Lūk. Šādu spēli es vēlos. Lūdzu taisiet man augšā. Jau iepriekš Jums pateicos.