Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Kaut kā vairāk kā parasti man šodien nepatīk pirmdienas.

Varbūt tad man nepatīk svētdienas, jo es nekad neizguļos pirmdienās, un jūtos tā it kā būtu visu vakaru balējies, tad aizgājis gulēt pusstundu iepriekš un tikmēr pa mani kāds ir lēkājis. Viss būtu labi, ja tā būtu pirms tam notikusi ballēšānās. Bet bez viņas sajūta tāda, ka kaut kas nav tā kā vajag. Vai arī tas vienkārši ir sods par visu to laiku, ko es esmu izniekojis.

Bet jāsaka prieks,kas priekam sanāca aizstaigāt svētdien uz "Tētis" izrādi. Kur gan laikam nevis Jarāns, bet tas otrais jaunietis. Tam visam varu teikt, ka kā izrāde bija pat neslikta un vietām smieklīga. Tā izrāde tā īsti nesanāk , bet vairāk tāds monologs. Bet tā kā viņi mēģina man to pasniegt kā Latviešu mēģinājumus Stand up. Tad man ir jāsaka, ka ir bēdīgi. Jo joki ir mazliet paredzemi, un pārāk dramatizēti. Un piedevām, ja tas ir stand up, tad ir jāliek man smieties, nevis mēģināt likt dzīvot līdzi notikumiem. Bet jāsaka, ka pēdējā cēliena 10 min bija pat smieklīgas. Lai gan starpbrīdis man liekas,ka pat bija ilgāks par otro cēlienu.

Bet tikmēr brīvdienas ir lieliskas un pirmdienas ir ļaunuma sakne.