Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Šodien kaut kā vienīgais, kas man skrien galvā protams ir lieku reizi, kad mēģinu saprast kāds ir televīzijas mērķis. Vienkārši lieku reizi aizķēra aci raksts par to cik pēc digitalizācijas mājsaimniecības paliek bez tv.

Protams es saprotu, ka viena puse ir tam, ka tv dzīvo no reklāmām, reklāmas dzīvo no klientiem. Un klienti dzīvo no pirkumiem. Līdz ar to tie maznodrošinātie pie visiem velniem nav nedz interesanti, nedz vajadzīgi. Vajadzīga ir maksāt spējīgā daļa, kuri arī cilvēki. Pārējais tā sacīt ir sabiedrības liekā daļa. Lai brauc lasīt sēnes.

Bet kaut kā manī derdzas tas,ka paliks cilvēki, kuriem ir tā jau maz naudas un prieks bija mājas paskatīties bezmaksas filmu. Kā arī veci cilvēki, kur uzzināja ziņas, maznodrošināto bērni, kuriem kaut kāds prieks. Kaut kā es nespēju saredzēt šī ģeniālā valsts lēmuma noderību sabiedrībai. Zinu, ka kavējos ar to pārdomu. Bet kaut kā visu laiku man tas mazliet derdzas.

Līdzīgs ģeniālais lēmums bija par maksas izglītību no 6 klases. Es gan neatceros, kur šī ģeniālā ideja pazuda, bet man viņa patika.

Televizoru neskatīsimies (noteikti visi lasīs grāmatas un kļūs inteleģenti. Skolā neviens neies apstrādās zemi, būs pašnodrošināta feodāli intelektuāla sabiedrība.