Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Man jau laikam jāsaka cik ļoti man pietrūkst tās dienas,kad es saņemos kaut ko uzrakstīt. Bet nezinu pēdējā laikā man traucē mans dzīves veids un saskarsme ar reālo pasauli. Nu ko šodien spēlējam pret Itāliju. Redzēsim kā tas viss beigsies, gan man, gan arī viņiem. Ceru, ka ar visu to labāko.

Bet tikmēr es sevi esmu pieķēris pie domas. Jā man tas negadās bieži. Es domāšanu atstāju profesionāļu ziņā. Pats savādāk vados pēc principa, mazāk domā saldāk guli. Kaut kas šajā teicienā nebija pareizi. Ak, jā pareizi bija mazāk zini saldāk guli. Vēl viena mana teorija, ko skolotāji nez kāpēc nav atzinuši. Bet tātad doma pie kuras sevi es pieķeru, viena protams ir Megana Foksa. Daudz Meganas Foksas maz drēbju. Labi, tad tā otra ir tāda, ka vajag nospraust mērķi. Tomēr drīz jau tuvojas ceturtdaļgadsimta otra puse. Tātad mans mērķis ir tikt pie mērķa. Tas sanāk samērā nesakarīgi.

Bet visiem tiem, kam ir roommeiti dzīvē, es varu droši pateikt, ka ir lietas, ko viņi neatbalsta. Un dīvainā kārtā tā ir vēlme 2 naktī nomazgāt traukus un sakārtot virtuvi. Izrādās tas traucē miegam. Protams es savukārt neesmu drošs vai alus dzeršana nāk par labu, lai šis process būtu klusāks. Nekādas cieņas pēc manas vēlmes pēc kārtības un skaistuma. Otra lieta,kas viņiem nepatīk ir ģitāras spēle 2 naktī. Bet tas jau kaut kā loģiski. Protams atriebšanās plāns man, kur tika piedraudēts, ka tiks putekļsūcota (esmu drošs, ka tāda vārda nav) grīda, mazgāti trauki un būs ļoti skaļa nodarbošanās ar seksu. Secināju, ka atriebība noved cilvēkus pie ļoti dīvaino pozu izgudrošanas.

Tātad tas ir tas,kas skrien cauri manai galvai. Un vēl pāris neprātīgi "tarakāni", rozā zilonis, un konstantais jautājums, kad es beidzot būšu miljonārs.