anta ([info]softdb) rakstīja,
@ 2011-05-08 01:48:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Nolēmu beidzot noskatīties The neverending story trilōģiju. Laika gaitā nebija sanācis visu redzēt, tikai fragmentāri un diezgan pasen. Skatos pirmo filmu, un viss izskatās vizuāli tik... tik... nespēju atrast īsto vārdu. Kaut kur negatīvās nokrāsas lauciņā starp "bērnišķīgi", "uzspēlēti", un "trūkumi-paši-acis-lec" [pat rēķinoties ar to, ka tā ir `84. gada filma, ir redzētas kvalitatīvākas]. Vienīgais, ko šobrīd sanāk teikumā ietērpt, ir kārtējo reizi iegūtā atziņa, cik ļoti pieaugušā reālista skatījums uz lietām tomēr atšķiras no bērna naivā ideālisma pilnajām acīm.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]divi_g
2011-05-08 11:47 (saite)
Nevajag nemaz šķērsot bērna-pieaugušā robežu, lai viedoklis par filmām (un ne tikai) būtiski mainītos, turklāt dažreiz tā patikšana/nepatikšana notiek arī otrādā virzienā. Man tā sanāca ar tādu "Arizona Dream" - kādreiz jaunībā man tā likās esam reti duma filma, bet tagad, kad nesen noskatījos, sapratu to, ko nesapratu toreiz.

(Atbildēt uz šo)


[info]liktens_humors
2011-05-08 15:05 (saite)
atceros bērnībā man ļoti patika. vispār nesen bija ideja noskatīties atkal, palūkoties, kā tas liekas ar mazliet paaugušāka cilvēka uztveri.
labi, ka ir tagad atgādinājums :D

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?