What tha ... ?! Zvanīja Sandis. Seriously, pēc ...cik nedēļām?? Pēc stādīšanās priekšā [jo cits nummurs] man nopietni vajadzēja vairākas sekundes laika, lai atcerētos, kas vispār ir Sandis. Un viņš vēl piebilda, ka noteikti šobrīd pēc balss nevarēju viņu atpazīt, jo viņam iesnas. [Yeeeah, čalīt, iesnas te ne pie vainas.] Jautāja, vai vakarā uz klubu negribu, un pēc nē saņemšanas gribēja parunāties tāpat vien. Uztaujāt par to, vai man garšo avokādo, viņš paspēja, kā arī izteikt savas antipātijas pret šo augli. Taču tad... viņš vēl izdomāja paprasīt, par ko es vēlētos parunāt. Es? Vēlētos parunāt? Nafig, es taču viņam nezvanīju. Un kad apmēram tādā intonācijā arī pateicu, ka ne par ko, viņš apvainojās un pārmeta man, ka visu laiku sāku kaut ko augumā braukt. Ko, pie velna, viņš vispār grib no manis??