What does not kill you, makes you stronger.

Un tā, rīts sākās labi - es pamodos. Tiesa, turpinājās labi tas tikai manai labsajūtai, jo uz pirmo lekciju nevarēju saņemties aiziet. Tagad mierinu savu sirdsapziņu, lasot dažādus materiālus datōru kontrōldarbam, kas sāksies pēc mazliet vairāk kā stundas. Naktī iemigts atkal bija ar lielām mokām. Kopš pirmdienas ar to pavisam nejēdzīgi ir, daudz trakāk kā parasti... Tā ka gulētas ir kādas divarpus stundas. Jāsaka, ka nemaz nejūtos tik maz gulējusi, laikam miega rezerves vēl no nogulētās vakardienas bija palikušas. Uz VC4 arī piezvanīju, viņi teica, lai maucu tāpat uz turieni gaidīt oftalmolōgam kādu brīvāku brīdi. Heh, cerams, ka pēc divām lekcijām, pusstundas autobusā un x ilgas gaidīšanas viss pampums nebūs nogājis pavisam, jo šorīt acs ir tuvu normālam. Mamma gan teica, lai offic aizbraucu līdz ārstam, bet negribas arī sēdēt pilnīgi normālā paskatā un veselai - pēc akūta bezpieraksta gadījuma tas nemaz neizskatīsies. Rezerves plānā manuāla piemiegšanās. Bet visādi citādi šobrīd izskatās, ka man otolaringolōgs būtu noderīgāks - pēc sešiem pamodos no klepus. Katru dienu kāda cita medicīniska ķibele nonāk prožektōru gaismā, kā rādās.