Joprojām šaubos, vai vest mūzikas centru uz Rīgu, bet sagatavots vešanai viņš ir. Tagad plaukts izskatās tukšs. Skumji tukšs. It kā no vienas puses gribas maksimāli visu iedzīvi atstāt Jelgavā un Rīgā palēnām lasīt kopā jaunu. No otras puses, kaut vai tam pašam centram Rīgā būs biežāks pielietojums, jo mājās es viņu tikpat kā neklausos - PC ir biežāk ieslēgts. Vispār ir tik grūti izlemt, ko vest, ko atstāt. Un man jau šobrīd ir mazliet skumīgi par brīdi, kad pārstāšu katru nedēļu uz mājām braukt. Ne par sevi skumīgi, bet par vecākiem. Diez kā viņiem ir... - meita izaugusi, meita prom. Saraudinājos, johaidī.

 Šovakar atkal sāku gruzīties, ka gribu attiecības. Progress, ka tik ilgu laiku noturējos ar puslīdz pozitīvu attieksmi.